Scenārijs no iepriekšējā ieraksta:
naudas devējs izveido 100 latus (vai zelta gabalus), aizdod tos un prasa atpakaļ 105 latus. Tā kā šo papildus piecu latu fiziski nav un nekad arī nav bijis, visi parādnieki kopumā tos atdot nespēj. Tā vietā no trūcīgākajiem tiek pieņemtas preces un pakalpojumi. Tā tas turpinās, tiek izveidotas bankas, izlaists vairāk naudas, pieprasīti augstāki procenti par naudas aizdevumu, kā rezultātā naudas devēja rīcībā nonāk aizvien vairāk reālu un virtuālu bagātību – atdotā nauda, ogles, nafta, zeme, pārtika, izgudrojumu patenti, informācija utt.
Kaut kad tam visam būtu jābeidzas. Pats pēdējais loģiskais brīdis būtu, kad viss piederētu vienīgi naudas izsniedzējam un pasaule viņam turpinātu maksāt parādus par papildus 5%, pretī dodot visas savas saražotās preces. Reāli tā ir visīstākā verdzība, vēl ļaunāk. Tā kā trūkstošās naudas nav, tā tiek atņemta vai izvilināta no citiem cilvēkiem, padarot tos sevišķi nabadzīgus. Ja mums ir nauda, tad tikai tāpēc, ka tās nav citiem cilvēkiem. Jautājums vēl paliek par to, vai naudas izdevējs vispār apstāsies prasīt savus 105% brīdī, kad viss jau piederēs viņam. Es domāju, ka nē…
Agrāk vai vēlāk šai sistēmai dabiskā kārtā ir jāsabrūk. Es jau, protams, gribētu, lai tas notiek agrāk. Varbūt tad nebūtu vairs tik stresaini jāsitas par izdzīvošanu, nebūtu jāmaksā par teju jebko un nebūtu jālauza galva par mistiskajām finanšu sistēmām.
Fight Club ?
Loģiski. Tāpēc naudas sistēmai ir jābūt tādai, lai augļošana nav izdevīga. Augļošana vienmēr parādās tad, kad nauda noveco lēnāk par reālām vērtībām, tādēļ ir stimuls visu pārvērst naudā. Ja naudas vērtība samazinātos, ja to nelaiž apgrozībā, visi paši meklētu, kam varētu aizdot bez procentiem, lai tikai saglabātu naudas vērtību. Un dotu priekšroku reālām vērtībām un ilgtermiņa ieguldījumiem tajās.
Kā reiz sen atpakaļ reiz teica vien indiānis: tad, kad jūs sapratīsiet, ka naudu nevar ēst, būs jau par vēlu…
Būtībā jau šodien naudas vērtība, ja to nelaiž apgrozībā, samazinās. To apēd inflācija. Un kāpēc aizdot bez procentiem, ja var aizdot ar procentiem?
Vispār grūti iedomāties kaut ko, kam vērtība sevišķi nemainās. Varbūt tā varētu būt cilvēka veselība.