Skip to content

Memoriāls Biķernieku mežā

Šis attēls ir uzņemts pirms vairākām nedēļām Biķernieku mežā. Kartē attiecīgais meža nostūris ir iezīmēts kā kapu teritorija. Bet, kā attēlā redzams, cilvēkus tas netraucē tieši šajā vietā baudīt ziemas priekus, laižoties no kalna ar slēpēm vai ragaviņām.

Noskaidroju, ka šī vieta ir Biķernieku mežā nacistu nogalināto ebreju memoriāls. Vairāk par to var palasīt šeit un šeit.

Vai ir pareizi, ka šajā vietā cilvēki izklaidējas?

Jāatzīst, ka memoriāls atrodas vienā no augstākajām vietām Biķernieku mežā. Nav brīnums, ka cilvēkus vilina nobrauciens pa nogāzi, kuras sākums atrodas memoriālā. Tomēr gana daudz cilvēku šļūc arī pāri pašam memoriālam.

Droši vien, ja uzskaitītu visas vietas, kurās miruši cilvēki, visa zemeslode būtu milzīga kapsēta un izklaidēties nebūtu kur. Turklāt vai tas, ka daži cilvēki izklaidējas tur, kur citiem smiekli nu nemaz nenāk, nodara tik milzīgu postu? Galu galā mirušajiem par to jau sen ir vienalga. Un vai viņi tiešām būtu gribējuši, ka viņu nāves vieta tiktu padarīta par vietu, kur visi cilvēki sēro?

No otras puses memoriālu ir veidojuši dzīvi cilvēki mirušo un genocīda piemiņai. Būtu jāciena tieši šie dzīvie cilvēki, kuriem memoriāls ir svarīgs. Galu galā, es taču nedodos ar ragaviņām uz Brāļu vai Raiņa kapiem, par attaisnojumu minot, ka neviens radinieks man tur tik un tā neguļ.

Žēl, ka līdzcilvēki ir tik neiejūtīgi pret citiem un nogalināto ebreju tuviniekus nerespektē. Teju vai jālūdz policijai veikt regulāras dežūras šajā vietā vai memoriāls īpaši jāiežogo. Turklāt tur taču netika nogalināti tikai ebreji vien. Nošāva taču arī latviešus, krievus un citu tautību cilvēkus.

Starp citu, tiem, kuri mīl vilkt paralēles starp Latviju un nacismu, norādīšu, ka tikai vienas ģimenes locekļus izdevās saklausīt runājam latviešu valodā. Pārējās 4-5 ģimenes savā starpā sazinājās tajā pašā valodā, kura tik bieži dzirdama 9. maijā pie tā saucamā (nacistu) “Uzvaras pieminekļa”. Sagadīšanās? Iespējams, bet to viegli pārbaudīt, attiecīgos laika apstākļos pašiem dodoties uz memoriālu un nedaudz pavērojot līdzcilvēkus ar ragaviņām.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *