Marts sākās ar vairāku dienu dzīvošanos bērnu slimnīcā. Iedomājieties, ir nakts, bērnam slikti, nīkstam gaitenī un gaidām uz ārsta atbrīvošanos. Pretī ne jau kas uzmundrinošs, bet gan bilde ar saviebušos bērnu. Es saprotu, ka problēmas, acīmredzot, ir, bet dziļi šaubos, ka to plakātu apskatīs un ņems vērā tie, kam tas būtu jādara.Slimnīcā iepazinos ar pieejamo bērnu literatūras krājumu. Atklāju Gregu. Tobrīd ļoti patika.Vietējais apmeklētājs.Papildus tikām nodarbināti ar mājiņu taisīšanu. Diezgan cītīgi kustināju pirkstiņus. Neskaitot atsevišķus momentus, bērnu slimnīca likās ļoti jauka iestāde, cik nu tas iespējams.Tikmēr Ģertrūdes / Valmieras bija paspējuši nojaukt vecu koka māju. Labu laiku tā bija neapdzīvota, bet vizuāli neizskatījās tik bēdīgā stāvoklī, lai viennozīmīgi būtu jānojauc.Stacijas pārbūve procesā. Šo vietu Dzirnavu ielā man žēl, tā bija ļoti autentiska.Savukārt šī nelielā, ilgstoši neizmantotā ēciņa pie Spilves lidostas joprojām saglabājusies. Krūmeļi gan apkārt nokopti pa tīro.Šad tad Rīgā gadā sastapt nefunkcionējošas sliedes pār kurām spiesti kratīties visi riteņotie ceļu satiksmes dalībnieki. Šīs ir netālu no Ulbrokas kapiem, Meirānu ielā.Sabijām būrīšu naglošanas pasākumā. Drīkstēja arī apzīmēt. Neesmu objektīvs vērtētājs, bet šis likās viens no skaistākajiem.Bijām pirmo reizi Ahhaa Tartu. Pavadījām tur gandrīz visu dienu un tāpat gribējās vēl.Var vienkārši noflīzēt sienu, bet var arī izveidot kaut ko interesantu.Sarkandaugavas melnais erickiņš. Biju tā aizņemts ar bildēšanu, ka neņēmu vērā tuvojošos vilcienu. Viss jau beigās labi, bet kādu laiku būšu daudz piesardzīgāks pret ātrajiem, klusajiem milzeņiem.
