Mana izvēle Saeimas vēlēšanām

Saeimas vēlēšanām ir iesniegti 13 saraksti. Partiju solījumus un programmas uztveru kā daiļliteratūru. Vislabāk par cilvēkiem liecina viņu darbi.

1. Latvijas attīstībai jeb Repšes un Jaunupa partija.

Citēšu savus agrākos ierakstus:

Ja Repše spētu un gribētu sakārtot visu “pa īstam”, viņš to būtu izdarījis tad, kad bija pie varas.

Pirms dažiem mēnešiem bija aprakstīts žurnālistes eksperiments Repšes partijā, kurā tika pierādīts, ka jauno biedru viedokļi, darbs praktiski netiek ņemti vērā. Visu nosakot pāris cilvēciņi “tur augšā”. Un tas būtu veidojums, kurš Latvijā kaut ko mainīs?

Citās valstīs esot virkne amatu, kurus nedrīkst ieņemt cilvēki ar lielām parādsaistībām. Pastāv liels risks, ka viņi ir viegli ietekmējami. Es personīgi nekad negribētu uzticēt savu īpašumu vai pat valsti pārvaldīt cilvēkam, kurš pat ar savām personīgajām finansēm galā netiek. Tādi ir, piemēram, Dombrovskis, Repše, Žagars un noteikti ne viņi vienīgie.

Drošības policijas sagatavots neglaimojošs dosjē par, ļoti iespējams, Donātu Vaitati – Repšes biedrības sponsoru.

Яунупс: не сотрудничать с “ЦС” — это глупо и лживо

Jāņem vērā, ka ZRP un Vienotība ideoloģiski biedrībai „Latvijas attīstībai” ir ļoti līdzīgas. Kādēļ tiek veidota jauna biedrība / partija, ja varētu tās pašas idejas attīstīt jau esošajās?

Lūk, viena no dibinātājiem – Edgara Jaunupa viedoklis.

Skaidrojot savu aizvirzīšanos no «Vienotības» un biedrības izveides apsvērumus, viņš norādīja, ka jau neilgi pēc 11.Saeimas vēlēšanām iezīmējās nacionālā jautājuma izvirzīšanās priekšplānā un darbam koalīcijā izvēlēta Nacionālā apvienība. Tomēr, pēc Jaunupa domām, valdībā būtu vajadzējis ņemt «Saskaņas centra» (SC) politiķus, kuri tur darbotos līdz ar latviešu politiķu stabilu vairākumu. Ja tā būtu noticis, droši vien viens no SC līderiem Nils Ušakovs nebūtu parakstījies par krievu valodu un nebūtu izrietējuši tālākie notikumi ap valodu referendumu, kas Latvijas darba kārtībā bijuši pēdējā pusgada laikā, pastāstīja Jaunups.

Tātad no ZRP jaunais veidojums atšķirsies ar kompetentāku sastāvu, bet no Vienotības ar vēlmi redzēt valdībā SC. Acīmredzot tieši pēdējais arī ir biedrības dibināšanas iemesls.

Īsi sakot, es pat neapsveru domu balsot par Vienotās Krievijas / Saskaņas piedēkļiem.

2. Suverenitāte

Šis partijas sastāvā ir daudzi antiglobālisti. Kādām metodēm viņi centīsies panākt savu, nav skaidrs. Ideoloģisko atšķirību dēļ viņus nevar iedomāties esam valdošajā koalīcijā, ja vien Suverenitāte nesavāc vismaz 30 mandātus. Bet tas nenotiks, diezgan droši var apgalvot, ka viņi netiks pat pāri 5% barjerai.

3. “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”

Nevienu es tur nezinu, pāri 5% barjerai viņi visticamāk netiks, līdz ar to neredzu arī iemeslu par viņiem balsot.

4. Vienotība

Vienotība pakāpeniski sākusi atgādināt Tautas partiju tās beidzamajos pastāvēšanas gados. No Vienotības ir aizgājuši nacionālāk / demokrātiskāk domājošie Andris Buiķis, Inguna Rībena, Janīna Kursīte-Pakule. Ir uzsūkti Reformu partijas atlikumi. Vienotības esošā politika dažos vārdos ir “ļaujiet mums darīt to, ko mēs uzskatām par pareizu un svarīgu, un atšujieties!”. Kas par to liecina? Ja palasa Pietiek, apbrīnojami liels publikāciju skaits ir par dažādām Vienotības mahinācijām. Dzintars Zaķis ar savu nodokļu apiešanu ir tīrais nieks, salīdzinot kaut vai ar Citadeles un Liepājas metalurga pārdošanu par sviestmaizi savējiem. Kaut vai tikai šis, šobrīd pēdējais stāsts par Zaķa, Vējoņa un Dombrovska kopīgo ceļojumu uz Gruziju, kur klusiņām “sakārtot lietas” ar Citadeles pircējiem, ļoti spēcīgi ož pēc korupcijas. Šis gadījums būtu pelnījis vismaz rūpīgu izmeklēšanu no KNAB puses, bet kur nu… Žurnālisti tiek vienkārši atšūti, viss turpinās.

Citēšu Lato Lapsu:

Viss likumsakarīgi ir nonācis tiktāl, ka Ministru prezidente bez kādas izlocīšanās un manevriem var publiski paziņot: mums nospļauties uz jums visiem, kam šķiet, ka pa kaklu, pa galvu izvēlētam pircējam, aiz kura var stāvēt velnszinkas, nedrīkst par mazu naudiņu pārdot pelnošu valsts banku, – mēs to vienalga izdarīsim līdz vēlēšanām, un jūs mums varat iepūst svārku ļipā vai jebkur citur!

Mani tiešām pārsteidz, cik ļoti mūsu masu mediji saudzē Vienotību, neuzdod neērtus jautājumus, nepresingo, neatgādina vecus solījumus un citiem veidiem nemēģina rūpēties, lai viņi vismaz darītu, ko solījuši. Ja tas mainītos, nevarētu būt nekādas runas par Vienotības esošo augsto reitingu.

Vēl viena no pēdējām odziņām ir Vienotības pēdējais balsojums PAR uzturēšanās atļauju pārdošanu. Tas nozīmē ļoti spēcīgu nek. īpašuma spekulantu lobiju ietekmi uz šo partiju. Šo un citu lobiju dēļ nebūtu liela pārsteiguma, ja Vienotība dotos valdībā rokrokā ar Saskaņas centru. Paskatoties uz Āboltiņas izdarībām, piemēram, šo un atceroties dažus senākus izteikumus, rodas iespaids, ka viņai ir tā sakāpis galvā, ka uzskata sevi par vismaz faktisko valsts vadītāju. Tādiem dot varu vēl vairāk ir bīstami. Bet problēma jau nav tikai Āboltiņā vien. Vai jūs esiet lasījuši / dzirdējuši, kā partijas biedri nosoda Āboltiņas izdarības, Valda Dombrovska atkarību no Rietumu bankas labvēlības vai Dzintara Zaķa & Valda Dombrovska “atpūtas braucienu” uz Gruziju kopā ar Citadeles pircējiem īsi pirms tiek pieņemts lēmums par tās pārdošanu? Nē, tieši pretēji, kas savukārt liecina, ka šajā partijā ar iekšējo demokrātiju ir nopietnas problēmas. Varbūt pārējie Vienotības biedri tiešām ir tikai “pelēka masa”, bet tas vēl jo vairāk ir iemesls par viņiem nebalsot.

5. “Izaugsme”.

Nevienu tur nezinu, tātad nav iemesla balsot.

6. “Vienoti Latvijai” jeb Kalvīša / Šlesera partija.

Manuprāt, tas ir kārtējais projekts, kas paredzēts iekļūšanai Saeimā, lai pēc tam pievienotos Saskaņas centram. Pats Kalvītis ir cieši saistīts ar Rīgas Dinamo, kas spēlē Krievijas hokeja līgā. Kaut vai tādēļ uz viņu ir un būs presings, lai “protas”. Agrākos Kalvīša un co darbus negribas pat atcerēties un ceru, ka Kalvīša un citu “lietu izkārtotāju” laiks ir aizgājis uz neatgriešanos.

7. Nacionālā apvienība.

Vismaz viena partija ir, kas darbos rūpējas par māmiņu algām, Latvijas neatkarību, pret nekustamā īpašumu burbuļiem utt. NA toties līdz šim ir mocījusies ar ministriem. Grende neprata tikt galā ar preses presingu, Broku un Naudiņu publiski pazemoja Vienotībai tik ļoti draudzīgais Maizīša kantoris, nedodot pielaidi Valsts noslēpumam ar pamatojumu, kuru zina tikai Vienotībā. Cilinski piespieda demisionēt, jo viņš nenobijās 16. martā doties pie Brīvības pieminekļa. Bordāns paralēli izveidoja pats savu partiju un NA bija spiesti viņu atsaukt.Ar ko tas viss vēl turpināsies? Grūti gan neredzēt, ka šajās neveiksmēs ļoti daudz piepalīdzējusi Vienotība un (tai simpatizējoša?) prese.

8. Latvijas reģionu apvienība.

No šīs partijas mazliet zinu divus cilvēkus. Mārtiņu Bondaru, kurš, kā izriet no L.Lapsas grāmatas, VVF kanceleju novadījis tā, ka Zatleram no atlikušā gada budžeta palikušas vien druskas. Un Artusu Kaimiņu. Jūs viņam gribētu uzticēt vadīt valsti? Es nē, noteikti nē.

9. Jaunā konservatīvā partija.

Jeb Bordāna partija. Bordāns, esot ministra amatā, par sevi neatstāja sliktu iespaidu. Dzirdēju arī vairākas pozitīvas atsauksmes par viņu no pietuvinātākiem cilvēkiem, kas to neteica kādā savtīgā nolūkā. Te pavisam sakarīga intervija ar viņu. Vienīgi nelaime tāda, ka šajā partijā es zinu viņu vienīgo. Tas ir pārāk maz, Saeimā ievēl minimums piecus cilvēkus no partijas.

10. Latvijas Krievu savienība.

Jeb kārtējie “apbižotie” krievi, kuriem neļaujot runāt krieviski, kurus visādi diskriminējot un tādā garā, tikai kuri nez kāpēc nebrauc uz savu sapņu zemi Krieviju, kur viņiem taču klātos vislabāk.

11. Saskaņa.

Jeb Ušakova un Urbanoviča partija. Ušakovs (un noteikti ne viņš vien) balsoja par krievu valodu kā Latvijas valsts valodu. Šai partija intensīvi sadarbojas ar Putina Vienoto Krieviju. Ušakovs īsi pirms vēlēšanām brauc aizdomīgās vizītēs uz Maskavu. Par Ukrainas okupāciju Saskaņa teica “nevar saprast, kas tur notiek, vajag izmeklēšanu”. Saskaņas dēļ mums ir izbijis vadošs Komunistiskās partijas loceklis Latvijas prezidents. Rīgā ir notikusi efektīva varas sagrābšana, ko var redzēt, piemēram, Ušakova atbalsta mītiņos, kuros aktīvi piedalās Rīgas namu pārvaldnieka darbinieki. Savējie salikti Rīgas satiksmē. E-talona cena ne-rīdziniekiem tika dubultota un ne mazums naudas tika iegāzts šajā nesekmīgajā un nevajadzīgajā projektā. Par Zolitūdes traģēdiju sasaukta bezjēdzīga preses konference, kurā tika pateikts vienīgi Ušakova “neatkāpšos”. Utt. utjpr. Par Rīgas budžeta deficītu vispār nerunāsim. Man negribas pat domāt, ko šie indivīdi sadarītu valsts mērogā. Iespējams, izstātos no NATO, jo referendumu tam nevajag.

Tomēr galvenais risks Saskaņas gadījumā ir daudz nopietnāks. Ja Saskaņa būs pie varas, mums vienā brīdī piegriezīsies viņu izdarības. Ko mēs varēsim iesākt? Neko. Saskaņa ir pilnīgi imūna pret kritiku masu medijos. Viņiem ir viņu krievu televīzija un prese, stipri nervi un vairāk neko arī nevajag. Atliks tikai viens iespaidošanas līdzeklis. Mītiņi, lietussargu revolūcijas. Bet, zinot Saskaņu, tas nelīdzēs. Ja pavīdēs kaut mazākā vardarbība, tā tiks interpretēta kā nacionāls konflikts (sliktie latvieši grib gāzt demokrātiski ievēlētos krievus). Neaizmirstiet, ka jau tā slābanās drošības iestādes kontrolēs Vienotās Krievijas sadarbības partneri, tāpēc tās būs vēl bezzobainākas nekā līdz šim. Situācijas stabilizēšanai (lūgti vai nelūgti) var ierasties vispirms īpaši nacionālo konfliktu provokatori, pēc tam Krievijas tanki. Tā arī būs jaunā okupācija. Rietumvalstīm nebūs ne mazākā kārdinājuma iejaukties tieši tāpat kā tas ir Ukrainas gadījumā šodien. NATO uz to, visticamāk, īpaši nereaģēs, jo tauta taču protestē pret demokrātiski ievēlētu parlamentu. Kamēr kāds kaut ko pierādīs utt., aizritēs laiks, visi nomierināsies, visu aizmirsīs, varbūt ieviesīs kādu sankciju Krievijai un tas arī viss.

Es, starp citu, neticu, ka Saskaņa grib tādu scenāriju, tas viņiem būtu galīgi neizdevīgi. Bet nav svarīgi, ko grib Vienotās Krievijas sadarbības partneris, svarīgi ir, ko grib Vienotā Krievija.

12. Zaļo un zemnieku savienība.

Ja no ZZS atmet skaisto nosaukumu, pāri paliek salīdzinoši pelēku cilvēciņu saujiņa, kas ļoti ilgi bijuši pie varas. Spilgtāk palikuši atmiņā nevis ZZS paveiktie zaļie darbi, bet gan mēģinājumi par varītēm panākt Lembergam izdevīgus likumu grozījumus, savākt sev Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī kopā ar Saskaņu ievēlētais esošais valsts prezidents, manuprāt, vissliktākais kāds mums jelkad ir bijis. Viņu līdzšinējie panākumi ir skaidrojami ar partijas nosaukumu un Lemberga PR. Uz tiem uzķeras krietna daļa vēlētāju, kas par politiku neinteresējas. Aci nemirkšķinot, viņi atkal stumj uz premjera amatu ļoti smagos noziegumos apsūdzētu personu.

Lūk, Latvijas Dabas fonda viedoklis:

Ja tavs kritērijs Saeimas vēlēšanās ir zaļā izvēle, tad arī šoreiz izvēles nav. Par dabas interesēm partijas klusē #izlasījām4000programmas

12.Saeimas kandidātiem nav nekāda piedāvājuma dabas/vides aizsardzībā,kas pēc aptauju datiem svarīga 93% iedzīvotāju.

Precīzus citātus meklēt mazliet slinkums, bet ne reizi vien ir lasīts, ka tieši ZZS ir viena no galvenajām Latvijas vides nelaimēm. Jo viņi par to nerūpējas, tieši pretēji.

13. No sirds Latvijai jeb Sudrabas partija.

Uzskatu, ka arī šis ir projekts Saskaņas ievilkšanai valdībā. Pati Sudraba ir gana daudz apgrozījusies dažādos neformālos pasākumos ar Krievijas vēstnieku. Piepešais lielo ziedojumu blāķis vienā dienā no nezināmiem cilvēkiem rāda, ka finansējums nāk no kāda slēpta avota. Bet tas jau arī būtībā visu pasaka. Ja nekā slēpjama nav, tad kāpēc tāds teātris?

Tev vēl info:

Partijas “No sirds Latvijai” līdere, vēl būdama Valsts kontroles (VK) vadītāja, 2008.gadā tērējusi lielas naudas summas Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju, izlūkdienesta ģenerāļa Sergeja Stepašina uzņemšanai, svētdien ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.

No vienas puses liekas pārsteidzošs Saskaņas satelītpartiju lielais “latvisko” partiju skaits, bet no otras tas liecina, ka Saskaņa ir sasniegusi savu spēju griestus krievvalodīgo balsu piesaistīšanā un jāķeras pie latviešu balsīm, kaut vai netieši.

Ja izvēlas mazāko ļaunumu, NA pārējām partijām ir priekšā ar pamatīgu atrāvienu. Otrajā vietā es liktu Bordāna partiju, bet trešo vietu neredzu.

Es gan neticu, Nacionālā apvienība ir tik lieliska partija, ka tā, tiekot pie 51 balss, padarīs Latviju saulainu un rožainu. Bet, ka labāku nekā patlaban, tam gan.

Mani arī mazliet kaitina NA simpatizēšana Ulmaņa apvērsumam u.c. nelielas nianses, bet ideālu partiju nav un nemēdz būt. Citēšu Māri Zanderu:

Pirmkārt, daļa sabiedrības, šķiet, politiku uztver kaut kā personiski. Proti, sarunās ar paziņām par iemesliem, kādēļ kāds balsot neies, bieži izskanēja vērtējums kandidātiem: tur nav neviena, ar kuru es kopā kaujā ietu (seko varianti…). Zināmā mērā šāda argumentācija pat izraisa siltas jūtas (cilvēks nopietni izturas pret savu izvēli), tomēr kopš kura laika politika nav mazākā ļaunuma izvēle? Tas varbūt skan nelāgi, tomēr politiskā pārstāvja izvēlē mēs nevaram lietot kritērijus, kādus izmantojam draugu vai pat darba kolēģu atlasē. Nevar atturēties no līdzdalības politikā tikai tādēļ, ka neviens no kandidātiem nav simtprocentīgi sirdij tīkams. No šī viedokļa jāatzīst, ka tad jau racionālāk rīkojas tie, kuri iet balsot, lai kādam, vienkārši sakot, ieriebtu (“lai neievēl to X”), jo viņi apzinās, ka perfektu kandidātu nav, attiecīgi svarīgāk, lai neievēl pilnīgus muļķus vai neliešus. Skaidrs, ka politiķi vispirms domā paši par sevi; nediskutējot šeit par šīs profesijas saturu, jāsaprot, ka viņi to uztver tieši kā profesiju, ar no tā loģiski izrietošiem centieniem veidot karjeru, saņemt labu algu utt. Līdz ar to kritērijs ir tas, kurš salīdzinoši vismaz kaut ko varētu (jo ir zināšanas, motivācija) izdarīt.

Par konkrētām personām vēlāk.

10 thoughts on “Mana izvēle Saeimas vēlēšanām

  1. Par NA gribu piebilst, ka man nepatīk īsais “soliņš”…

    Broka:
    1.) Rīgas mēra kandidāte… (ievēl Rīgas domē)
    2.) Ministre…
    3.) Plānoja kandidēt uz EP

    Tā nav nopietna attieksme, ja viens cilvēks tā mētājas pa amatiem… turklāt ievēlēta amata Rīgas domē un korekti būtu savu termiņu nostrādāt pēc labākās sirdsapziņas un tad iet tālāk!

    1. Broka Saeimas vēlēšanās nekadidē, tā ka jūsu atsauksmei maz sakara ar gaidāmām vēlēšanām.

  2. Un par ko jābalso pēc Jūsu viedokļa naturalizētiem pilsoņiem? Arī par NA? Jo man, ka Latvijā dzimušajam, krievvalodīgajam, naturalizētajam pilsonim īpaši negribas to darīt pēc iepazīšanas ar NA “4000 zīmju programmu”. Piemērām kā interpretēt punktu “pilsonības atņemšana naturalizētiem pilsoņiem par svinīgā solījuma pārkāpšanu”? Vai tas nozīmē, ka Latvijā ir dažādas pilsoņu šķiras? Naturalizētie un “īstie”? Vai tad īstiem nekas nebūs par solījuma pārkāpšanu? Vai vidējais Latvijas pilsonis vispār varēs apmēram pateikt, kas ir tajā solījumā?
    NA retorika atstāj iespaidu, ka viņi redz Latviju, ka vienas nācijas valsti. Bet zem nācijas saprot nevis pilsoņu kopumu, kas atbalsta Latvijas neatkarību un attīstību neatkarīgi no etniskas izcelsmes, dzimtas valodas un citiem faktoriem, bet tā saucamus “latviski domājošos”. Es neesmu latviski domājošs. Jo man vieglāk domāt savajā dzimtā valodā, tas ir krievu. Es mīlu Latviju, ka savu dzimteni, un gribu te strādāt un veidot ģimeni. Un tādu, kā es, Latvijā ir daudz. Jaunie krievvalodīgi cilvēki, kuriem nav citas dzimtenes, un kuri to mīl. Bet viņi nebalsos par NA, jo NA redz Latviju, ka monoetnisko valsti. Es redzu Latviju, ka multietnisko valsti, kurā ir vieta visiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Un kurā jautājums par valodu nav aktuāls, jo visi prot valsts valodu, plus angļu un krievu. Jo tādi pilsoņi ir daudz konkurentspējīgāki. Es pat teiktu, mūsu mazajā valstī tas ir nepieciešamība, lai veiksmīgi funkcionētu. Un no otras puses pensionāriem jābūt vienādām tiesībām, neatkarīgi no viņu valodu prasmes (kaut vai zāļu instrukcijām jābūt pieejamam krieviski – elementāra lieta). Jo tas ir nepieciešams mūsdienu apstākļos. Vai NA gatavi to atbalstīt? Vai viņiem ērtāk ignorēt šo elektorāta daļu?
    Un, jā kas, ne visi krievvalodīgie atbalsta un grib balsot par Saskaņu. Jūs pats minējāt vairākus iemeslus, kāpēc nē.

    1. Paldies par komentāru, interesants, pamatots.

      Latvija tika dibināta kā pasaulē vienīgā valsts latviešiem. Tā ir Latvijas pastāvēšanas jēga. Protams, ka tas ir uzsvars uz vienu nāciju. Tas ir valsts pamatprincips. Ja to pieņemt nav problēmu, tad analizēt sīkākas definīcijas kā “latviski domājošs”, manuprāt, ir lieki. Ja ir problēmas, tad naturalizējoties ir izdarīta kļūda.
      Es gan neredzu, ka valsts pamatprincips ir pretrunā ar iespēju te komfortabli dzīvot, esot citas nācijas pārstāvim. Ja ir, lūdzu, uzrakstiet, kas tieši ir tās problēmas, gribētos saprast.
      Par zāļu instrukcijām nepiekrītu latviešu valodas aizsardzības dēļ. Latvieši nedrīkst piekāpties krievu valodai valodas lietojuma ziņā, jo tas asimilē latviešu nāciju krievu valodas vidē. Bet bez valodas nebūs arī nācijas. Atgādinu, Latvija tika dibināta, lai aizsargātu primāri latviešu nācijas intereses.
      Turklāt tādu pensionāru, kuri nu nemaz neprot latviski, nedomāju, ka ir ļoti daudz. Aptiekā viņam paskaidros, ko viņš vēlas zināt, pat ja nē, atrast krieviski un latviski protošu cilvēku Latvijā ir ļoti vienkārši.

      Par konkrēto ierosinājumu atņemt pilsonību (kurš, starp citu, 4000 zīmēs nav atrodams) varam būt pilnīgi droši, ka tas tādā vienkāršotā formā īstenots netiks. Tāpēc, ka, pirmkārt, NA nebūs 51 balss, otrkārt, NA pašā noteikti nebūs vienprātības šajā jautājumā, treškārt, pēc pārsūdzības ES cilvēktiesību tiesā šo formu nāktos atcelt, ceturtkārt, Satversmes tiesa to tādā redakcijā nemaz nepieļautu. Iespējams, ir pazudusi kāda svarīga detaļa. Varbūt tur ir domāti ļoti smagi pārkāpumi (spiegošana, terorisms utml. un noteikts “pārbaudes” laiks pēc naturalizācijas). “Īstajiem” pilsoņiem, baidos, tehniski nav iespējams atņemt pilsonību, bet, ja tas ir iespējams, tad vienlīdzības dēļ tā arī būtu jādara.
      Es ieteiktu sakontaktēties ar kādu no NA. Tur darbojas atsaucīgāki un pieejamāki cilvēki nekā daudzās citās partijās. Noteikti tiksiet skaidrībā.

      Bet pārējais – māmiņu algas, darbu atbilstība solījumiem u.c. ir arī naturalizētu pilsoņu interesēs. Šajā ziņā alternatīva ir labi ja vienīgi Bordāna partija.

      1. Es neesmu pret ideju, ka Latvija ir valsts latviešiem. Pilnīgi atbalstu, ka Latvijai ir jāaizsarga latviešu kultūra un valoda, jo tiešam citas valsts latviešiem nav. Un šādā kontekstā man ir saprotamā Jūsu motivācija, kāpēc Jūs gatavi balsot par NA. Jo viņi apņemas aizsargāt valsts pastāvēšanas pamatideju. Bet, vai tiešam ar kultūru un valodu pietiks, lai uzbūvētu veiksmīgu valsti? Manuprāt, ne mazāk svarīgie valsts uzdevumi ir stipra ekonomika un sociāla aizsardzība. Un galvenais, kā valstij jāorientējas uz visiem cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Bet mans iespaids, ka NA nav ko piedāvāt nelatviešiem, kas te dzīvo. Un tādu, uz sekundi, ir 35%. Saprotu, ka tas nav NA elektorāts.
        Es neuzskatu sevi par citas nācijas pārstāvi, jo zem nācijas es saprotu pilsoņu kopu, nevis etnisko grupu. NA ideāls ir monoetniskā valsts, kas ir galīgi atrauts no mūsdienu situācijas Latvijā. Tāpēc arī neredzu sevi, balsojot par viņiem. Manuprāt Latvijā jāmēģina izbūvēt vienotu nāciju, kas ir milzīgi grūts darbs, un nav realizējams ātri. Tāpēc politiķi parasti izvairās no tādiem mērķiem.
        Zāļu instrukcijas valoda nav tikai ērtības jautājums. Skaidrs, ka aptiekā paskaidros. Turklāt krieviski. Kas atkal tikai parāda, ka realitāte ir atrauta no NA ideāliem. Manuprāt, tas ir valsts pienākums nodrošināt cilvēkiem sociālas garantijas. Savādāk šie cilvēki uzskata, ka valsts (šajā gadījumā valdošā elite) viņus neciena, kāpēc viņiem tad jāciena valsts? Bet tas ir koks ar diviem galiem. Es gan neuzskatu, ka krievu valodas izmantošana dažas sadzīves sfērās ir apdraudējums valsts valodai, bet tas ir diskutabls jautājums. Tāpat reālajā dzīvē cilvēki to izmanto.
        Par ierosinājumu atņemt pilsonību re kur atrādu: http://www.nacionalaapvieniba.lv/programma/ (sadaļā: Ārlietas, valsts drošība)
        Skaidrs, ka tas atkal ir ideāls, nevis konkrētais ierosinājums. Bet vai man gribas balsot par partiju ar tādiem ideāliem? Retoriskais jautājums.
        Apkopojot:
        Tīri pragmatiski varu saprast cilvēkus, kas balsos par NA. Tāpat viņi 51 vietu nedabūs, bet viņi apņemas aizstāvēt nacionālas intereses. Cik veiksmīgi un godīgi konkrēti kandidāti to darīs, atkal ir cits jautājums. Bet no ideoloģijas viedokļa šī partija daudziem velētājiem (piemērām man) galīgi nav pieņemama. Un vispār, vai ir korekti šajā gadījumā atdalīt pragmatiku un ideoloģijas? NA velētāji noteikti to nedarīs, jo daudziem NA ideoloģija imponē. Savukārt man no ideoloģijas viedokļa varbūt tuvāk ir Saskaņa, jo viņu deklarētais mērķis ir sabiedrības apvienošana, kas it kā sakrīt ar manu vīziju. Arī pragmatiski es balsotu par viņiem, lai viņi sēdētu spēcīgā opozīcijā un strādātu kā ideoloģiskais pretsvars NA. Bet pēc Saskaņas variantiem ar vējrāža pozīciju par valodas referendumu (kas ir klājā neciena pret velētājiem vispār un latviešiem īpaši) un arī viņu pozīciju par Ukrainas – Krievijas konfliktu, es nedomāju, ka esmu gatavs atdod viņiem savu balsi.

        1. Ekonomiku un sociālo aizsardzību ir grūti pretnostatīt kultūrai un diez vai tas būtu jādara. Nav jau tā, ka NA piedāvā ekonomisku pagrimumu vai stagnāciju. Drīzāk pie tās noved nepārtraukta līdzekļu nelietderīga izsaimniekošana (rīdznieka karte, Liepājas metalurga glābšana utml.).

          Neesmu iedziļinājies, ko NA piedāvā nelatviešiem un šobrīd to laika trūkuma dēļ nevaru arī izdarīt.

          Vienotas nācijas izveide gan, manuprāt, ir neiespējama. Kurš tad piekāpsies – krievs vai latvietis un kuros jautājumos? Ja vēl nebūtu nemitīgs Kremļa presings, varētu pafantazēt, bet šobrīd tas dzen latviešus aizsardzībā un veicina nacionālisma ideju popularizāciju.

          Nekad neesmu novērojis, ka Saskaņa darbos kaut kā censtos vienot sabiedrību. Tieši pretēji gan. Tieši Saskaņa visintensīvāk apstrādā nacionālos jautājumus, atsaucoties uz stipri pārspīlētu, manuprāt, praktiski neesošu sabiedrības nacionālu konfliktu. Starp citu, rīdznieka identitātes veidošana, tās pretnostatījums pārējai Latvijai ir Kremļa aprobēta tehnoloģija. Pats savām acīm redzēju tieši to pašu mēģinot īstenot Odesā. Arī Saskaņas nostāja Ukrainas jautājumā nekā nevieno sabiedrību.

          Lai vai kādas arī mūsu izvēles vēlēšanās nebūtu, ceru, ka nākotnē gan latviešiem, gan nelatviešiem kopā klāsies labāk nekā līdz šim.

  3. Metodes saeimā ir šādas: Debatē un balso komisijās, frakcijās, saeimas sēdēs. Var atnākt apskatīties saeimas sēdas, jo saeimas sēdes ir atklātas. Kas vēl nav bijis zināms? Var jau uz partiju piezvanīt nevis izdomāt pasakas.

    1. Kā strādā Saeimā, zinu.
      Bet, kā jau rakstīju, es nespēju iedomāties jūsu partiju īstenojam savu programmu, ja nav vismaz pārdesmit mandātu Saeimā. Tas nav reāli, jūs taču to ziniet. Ja jūs gribēsiet tomēr kaut ko no savas programmas īstenot, nāksies iet uz kompromisiem ar citām partijām. Bet kas tie par kompromisiem būs, cik stingra ir jūsu apņemšanās turēties pie savas programmas, man nav ne jausmas.

Ir ko piebilst?