Maisu plīšana II

Derētu apkopot visādu maizīšu, zatleru un freibergu agrāk teikto “kāpēc nedrīkst vērt vaļā čekas maisus”. Manuprāt, viņiem nepavisam nav bijusi taisnība. Lai arī tur ir dažādi sabiedrībā cienīti cilvēki, tieši tāpēc tie bija jāatver. Citādi no visas šīs jezgas neko nebūtu iespējams iemācīties.

Mēs visi esam cilvēki, gan tie slavenie, gan pavisam nezināmie. Atzīšana sabiedrībā nozīmē tikai to, ka cilvēks ir atzīts sabiedrībā un neko citu. Slavenība var būt gan cēls cilvēks, gan pēdīgais draņķis. Mēs nevaram droši zināt, kā mēs rīkotos viņu apstākļos, viņu vietā. Mums mūsu pašu drošībai būtu jāpatur prātā, ka slavenais raidījuma vadītājs, grupas dalībnieks vai mākslinieks var izrādīties arī nodevējs. Jāatceras arī, ka biežāk viņi tomēr būs godīgi cilvēki.

Kāds varbūt baidījās no sava veida linča tiesas, raganu medībām un tamlīdzīgiem procesiem. Protams, ka viena daļa sabiedrības pret maisos esošajiem būs naidīgi noskaņota. Tur neko nevar darīt. Ar to jāsamierinās. Un, ja godīgi, neko jau citu arī tie kolaboracionisti nav pelnījuši. Tiesa, ne visi, jo ne katrs no maisos esošajiem reāli ziņojis. Bet atkal no otras puses – ir ļoti daudz piedodošu cilvēku. Manuprāt, daudz vairāk nekā neiecietīgo. Nav teikts, ka piedodošie saprot visu līdz galam, bet viņiem tas netraucē piedot. Varbūt kādu šī samiernieciskā attieksme kaitina, bet arī tur neko nevar darīt. Arī ar to ir jāsamierinās.

Gudrākie zina, ka katrs no čekas maisos esošais jāvērtē individuāli. Daudz informācijas par maisos esošo indivīdu sadarbošanos mums nav, bet kā ir, tā ir. Manuprāt, atliek tikai viena iespēja. Pavērot, kā čekas maisos esošais indivīds runā par savu gadījumu. Kāda ir ķermeņa valoda? Cik konkrēti indivīds stāsta par sevi, par to, ko stāstījis? Vai viņš nav pārmērīgi nervozs? Vai viņa stāstītajā nav pretrunas? Varbūt kas cits liekas aizdomīgs?

Kolaborantu (tajā skaitā nepierādīto) atbildes nesniegs pilnīgu skaidrību, lai kādas tās arī nebūtu. Ne visiem nervi ir no dzelzs. Var gadīties, ka cilvēks rūpīgi sagatavojas “iznākšanai no maisiem”, bet viņa iecerētais scenārijs nesanāk. Vairums no maisos sēdošajiem nez vai būs raksturā ļoti drosmīgi. Jo tad viņi nez vai vispār maisos būtu nonākuši. Bet, ja būtu, tad viņi diez vai būtu tajos mēģinājuši sēdēt tik ļoti ilgi.

No otras puses – ja tiešām neesi sadarbojies ar VDK, nervozitāte ir saprotama. Neliela sapīšanās atbildēs arī var gadīties, tas tomēr bija diezgan sen. Tāpēc čekas maisos esošo cilvēku komentāri būtu jāvērtē ļoti, ļoti rūpīgi.

Bet ko iesākt, ja maisos esošais pilnīgi atsakās par šo tēmu runāt? Manuprāt, piespiest uz šādu sarunu nevienu nevajag. Varbūt kādreiz čekas maisā sēdošais klusētājs sapratīs, ka laiks viņam nāk par sliktu un ka pēc daudziem gadiem viņa vārdam un uzvārdam vienmēr vilksies līdzi nenomazgājams VDK ziņotāja tituls.

Uzskatu, ka maisu publiskošanas novilcinātāji ir izrīkojušies cūciski attiecībā pret tiem, kuri sevi vairs aizstāvēt nespēj. Daudzi ir jau miruši. Varbūt kāds no viņiem tiešām nezināja, ka viņam ir sava VDK kartīte. Mirušajiem tagad vairs nav nekādas iespējas aizstāvēt sevi. Paldies, Vaira Vīķe-Freiberga! Paldies, Valdi Zatler! Paldies arī pārējiem! Kaut nu aizsaulē jums par šo nāktos vēl atbildēt!

2. janvārī Pietiek.com došot iespēju bez reģistrācijas lejuplādēt visas čekas maisu kartītes uzreiz. Tā kā diez vai tik drīz sagaidīšu ērti pārskatāmu, pilnu sarakstu ar kartīšu saturu, iespējams, ka šo iespēju arī izmantošu.

Čekas maisu saturs mani interesē vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, man gribas uzzināt, vai maisos nav kāds cilvēks, kuru pazīstu personīgi – tāds, kuru es sveicinātu, satiekot uz ielas. Ja man būs iespēja, parunāšos ar šo cilvēku. Pavērošu, mēģināšu saprast, vai ir kas mainījies kopš maisu publicēšanas. Viennozīmīgu spriedumu neizdarīšu, jo tas nemaz nav iespējams. Trūkst informācijas. Galu galā tiešām eksistē cilvēki, kuri tiesā pierādījuši, ka ar čeku nav sadarbojušies. Tas nenozīmē, ka bez runas ticu attiecīgajam tiesas spriedumam, bet arī tam ir sava nozīme.

Otrkārt, es no visas šīs jezgas vēlos kaut ko iemācīties. Varbūt man šīs zināšanas nekad nenoderēs, bet es labāk būšu izpratis cilvēka dabu. Nemaz jau tik ļoti atšķirīgi mēs viens no otra neesam.