Līdzīgi kā pirms gada arī šoreiz man bija līdznācējs. Mērķis bija parādīt, kā notiek uzskaites, lai nākotnē, iespējams, būtu vēl kāds uzskaišu veicējs, jo tādi nudien ir vajadzīgi.
Putnu dažbrīd bija samērā daudz, bet citviet gandrīz nemaz. Mazliet pārsteidz, ka daži meža posmi putniņiem izteikti nepatīk, jo man tie izskatās visai līdzīgi.
Konstatēju 26 putnu sugas + nenoteiktas zosis. Ligzdojošas no tām – 24. Salīdzinājumam pagājušā gadā attiecīgi 21 un 15. Šogad uzskaite man bija mazliet vēlāk, jo, ņemot vērā agrāku pieredzi, labāk sagaidīt siltāku laiku, ja tas iespējams. Šoreiz bija jau atlidojušas žubītes un, iespējams, tieši viņu dziedāšanas dēļ saskaitīju jūtami mazāk lielo zīlīšu – pagājušajā gadā 35 pāri, šajā 22. Ligzdojošo putnu pāru skaits 2021.-2025. – 272, 244, 172, 137, 155.
Pārsteigumi? Zināmā mērā divi dzilnīši, zvirbuļvanags un krauklis, parasti tos nemanu. Daudz pārlidojošu mājas baložu, bet ligzdotājos tikai viens pārītis. Iztrūka sīlis. Nulltajā uzskaitē līdz šim nebiju sastapis dziedošas sarkanrīklītes vai paceplīšus, nu bija abi.
No ligzdotājiem visvairāk sastapām mājas zvirbulīšus – 51 pāri, lielās zīlītes – 20, svilpjus un melnos meža strazdus pa 6. Par citiem datiem nezinu, ko teikt, jo vairāk uz tiem lūkojos, jo skaidrāks kļūst, ka dati ir ļoti nepieciešami un ka tos vajag daudz. Jo es gan te varētu rakstīt, kā izskatās mani piecu gadu rezultāti, bet pats aizvien labāk saprotu, cik liela ietekme ir laikapstākļiem un dažādām nejaušībām.
Pienāca divas suņus staidzinošas tantes, stāstīja, ka briesmīgi tīrot pamežu un mežs pēc tam paliekot pilnīgi nekāds. Un tur koku grēdā kaut kas jau ligzdojot. Vai mēs nevarot kaut ko darīt, lai to visu apturētu? Zināmā mērā monitorings jau arī ir “kaut kā darīšana”, bet vienu no tantēm pārliecināja manis teiktais, ka koku ciršana ir milzīga nauda, un pret to ir ļoti grūti kaut ko iesākt.