Sestdienas prieciņš. Piedzīvināju file sharing lokālajā tīklā mājās starp diviem datoriem. Pēc idejas man kā cilvēkam ar IT augstāko tā kā jau sen vajadzēja prast savest kārtībā šo lietu. Bet tas ir tīrais negals.
Nav īpašu problēmu paņemt kādu nebūt manuāli no google-s, pēc tā sabakstīt IP adreses, salikt šāres koplietošanas mapes un priecāties par rezultātu. Bet atrast, kas šajā procesā un kāpēc ir aizgājis šķērsām, nav nekāda dāvana. Es šim procesam pirms dažiem gadiem un īpaša optimisma pieplūduma gadījumos arī pa reizei jaunākos laikos, veltīju ne vienu dienu vien. Daļēji pie vainas mana ēzeļietiepīgā vēlme pašam ar visu tikt galā, daļēji tik labu manuāļu trūkums kā šobrīd, daļēji arī nespēja pajautāt palīdzību citiem. Es vienkārši zinu, ar kādām acīm skatās datorspeciālisti, es to skaitā, uz cilvēkiem, kuri apgalvo, ka viņiem kkas neiet, bet kolīdz jāformulē, kas tieši, tā konkrētu atbildi vairs izvilināt nav iespējams. Manā gadījumā reizēm izdevās otru kompi sapingot un pat ieraudzīt pašam savu koplietošanas mapi, bet tas arī viss. Dažas no kritiskākajām (tām, kuras es vēl atceros) klupnēm vairāku gadu garumā:
* mēģinājums uztaisīt LANu ar parasto tīkla vadu no vienas tīkla kartes uz otru. Zaudēju kādas divas dienas. Tik daudz tāpēc, ka Windows 98 pēc katras konfigurācijas maiņas bija jāpārstartē,
* mēģinājums sataisīt divus TCP/IP protokolus uz vienas tīkla kartes. Windows 98 teorētiski to bija iespējams paveikt. Šaubos, vai tas ir iespējams arī XP, vismaz ar man zināmiem līdzekļiem nē. Tāda vajadzība bija, lai no viena kompja uz otru ietu internets un paralēli tiem strādātu failu šāre, bet kura nebūtu redzama no ārpuses. Kādu brīdi pat visa šī konstrukcija izrādīja dzīvības pazīmes, bet diez cik stabila tā nebija. Windows 98 pats par sevi nebija nekāds stabilais, kā arī telekoma internets, kurš deva interneta signālu arī mēdza bez pēdām pazust, tā kā nekad nebija skaidrs, kur, kas tieši un kāpēc atkal ir nobrucis. Visas šīs mocības beidzās, kad pārmigrēju uz XP.
* čakars ar lietotāju kontiem XP. Normālam darbam mājās ar datoru man nu nemaz nav vajadzīgi n-tie lietotāju konti. Pilnībā pietiek ar vienu administratoru, ar kuru tad arī visu laiku strādāju. Nekur tā īpaši nav uzsvērts, ka, ja visi citi lietotāju konti ir atslēgti, LANa file sharing vienkārši nestrādās. Man tas pirmo reizi ienāca prātā, kad nejauši darbā pēc kolēģes lūguma piedzīvināju LANu citam kompim un viss nez kāpēc darbojās. Bet man nepatīk, ka, ieslēdzot kompi, nevaru pa startēšanās laiku aiziet uzvārīt kafiju vai pačurāt. Tā vietā, redziet, man jābūt startēšanās procesa vidū pie kompja, lai nospiestu klikšķi uz sava vārdiņa un XP saprastu, ka, ā, re, ka drīkst startēties tālāk… Beigu beigās šī problēma tika apieta, lietojot Tweak XP, kas atļauj ielogoties automātiski, bet ne-disable-ojot pārējos lietotāju kontus. Vienalga uzskatu, ka tas nav jēdzīgi – meklēt visādas utilītas, lai tiktu galā ar šo vienu klikšķi. Ja nemaldos, arī XP iekšās (Computer management) tāda iespēja ir, bet nezinātājam vēlu veiksmi meklējumos, īpaši, ja viņš nezina, ka tāda lieta vispār pastāv,
* neskaidrības ar Windows servisiem. To ir samērā daudz un lielu daļu no viņiem atmiņas taupīšanas nolūkos es vienkārši mēdzu apklusināt. Reizēm radās aizdomas, ka vai tikai, nez, neesmu nokāvis kādu tieši file sharing nepieciešamu procesu un tāpēc nekas neiet?
* Ugunsmūris. Ir gadījies redzēt tādus darinājumus, kuri neļauj pat saņemt IP adresi no servera. Pat opciju cītīga izbakstīšana īpaši nelīdz. Analoģiski spriežot – kāpēc lai nepastāvētu tāds ugunsmūris, kurš nelaiž (nu nelaiž un viss, kaut iepūtiet viņam) cauri file sharing vajadzīgās lietas?
* XP + SP2 pēc noklusējuma ugunsmūris bloķē file sharing. Tas arī nekur īpaši nav afišēts. Uzgāju, ka tāda lieta eksistē, rakājoties googlē par tipiskākajām LAN kļūdām. Parasti lietotājs, ja vēlas sataisīt lokālo tīklu, jau arī mēdz vispirms parakāties googl-ē, meklējot tipiskākās kļūdas, vai ne? Es pat nebiju ievērojis, vai iebūvētais ugunsmūris uz mana datora darbojas vai nē, jo tas parasti klusiņām sēž fonā un neizdod nekādas dzīvības pazīmes mēnešiem ilgi.
Kopumā ņemot, procedūra nebūt nav tā sarežģītākā, īpaši, ja kaut minimālas zināšanas par tīkliem, lietotāju tiesībām un ugunsmūriem tomēr ir. Tas, protams, neizslēdz ilgus klupienus pret idiotiskām lietām, kuras reti kad parādās visādos tīkla likšanas manuāļos. Ja tādu zināšanu nav, pie tīkla uzstādīšanas ķerties klāt nudien nenovēlu. Atceros, ka pirmo reizi, pētot iespējamos tīkla konfigurēšanas parametrus, sabijos, ieraugot tik daudz man nesaprotamus laukus kā IP address, subnet masks, DNS server un citas šausmas, kuras XP vidē ir rūpīgāk paslēptas. Zinātāji gan apgalvoja, ka viss esot ļoti vienkārši. Nu, ir jau arī. Tikai teorētiski.