Laika taupīšanas iespējas

Mūsdienās daudziem daudz kam nav laika. Tas tā kā nebūtu nekāds jaunums. Mazliet nepopulārāka lieta varbūt ir tā, ka nepieciešams šķirot, kādu informāciju uztvert un kādu nē, jo visu uztvert ir neiespējami ierobežoto laika resursu dēļ. Bet vēl viens solis tālāk ir padomāt par veidu, kādā tiek uztverta noteikta informācija.

Iespējams, ātrākais no informācijas nodošanas veidiem, ja informācijas saturs to pieļauj, ir labi salasāms rakstisks apraksts uz lapas, internetā vai jebkur citur. Priekšrocība slēpjas apstāklī, ka lasot ir iespējams pārlekt rindiņām, rindkopām un ātri “pārtīt” informāciju uz priekšu vai atpakaļ. Tam ir īpaša nozīme, ja teksts ir grūti saprotams un nākas pārlasīt to pašu vietu vēl un vēl.

Ne sevišķi ātrs, bet potenciāli informatīvi ietilpīgāks veids ir “bilde + skaņa”. Tā var būt videofilma, tv pārraide vai parasta lekcija universitātē. Paralēli ir iespējams informāciju uztvert gan ar ausīm, gan acīm, tādējādi radot teorētisku iespēju uztert vairāk informācijas. Nelaime slēpjas ierobežotajās iespējās “patīt” uz priekšu vai atpakaļ. TV raidījumu patīt atpakaļ vispār nav iespējams. Nav iespējams arī pārlekt pāri garlaicīgam sižetam vai reklāmai. Gadījumā, ja tiekam pie TV pārraides video formātā (kas savukārt prasa ne mazums laika) vai ja strādājam ar videofilmu, ir diezgan grūti atrast precīzi interesējošo vietu. Process tad ir tāds – patinam, paskatāmies, patinam tālāk, paskatāmies, patinam atpakaļ. Tas prasa labas zināšanas par videofilmas uzbūvi kā tādu. Ideālā gadījumā jāzina cik minūtes no filmas sākuma bija pagājušas līdz interesējošajam fragmentam. Sliktākā gadījumā jāzina aptuvenā fragmenta atrašanās vieta – pirms vai pēc nejauši izvēlēta fragmenta filmā, ar kuru sāk meklēt. Ja zināšanu par videofilmu nav nekādu, tad atrast kaut ko konkrētu ir iespējams tikai, noskatoties visu video, pa maziem gabaliņiem patinot uz priekšu. Kopumā informācijas meklēšanai un šķirošanai patērētais laiks ir liels. Reizēm pārāk liels, lai nopietni strādātu ar šo informācijas formātu.

Audio failu, radiopārraižu vai vienkāršu monologu ir mīnusi ir tādi paši kā videofailiem, vienīgi informatīvā ietilpība ir daudzas reizes mazāka, jo nav attēla. Toties ir viena būtiska priekšrocība. Ir iespējams darīt kādu darbu paralēli, nenododoties tikai informācijas uztveršanai. Var, piemēram, vadīt automašīnu, adīt zeķes vai izkrāsot īpaši šim nolūkam paredzētas bilžu grāmatas.

5 thoughts on “Laika taupīšanas iespējas

  1. Domāt 🙂

    Domāt, kas kurai vajadzībai ir piemērots. Piemēram, ziņas neskatīties pa TV, bet, ja var, ja tas netraucē un nav bail no reklāmām, tad iestūķēt fonā kādai citai darbībai. Ja reklāmas traucē un no ziņām šo to gribas palasīt sīkāk vai daudz ko nav nepieciešams uzzināt, ķerties pie avīzēm vai interneta. Ja vajadzīgs kādu informāciju sameklēt, uzreiz ķerties pie interneta nevis rakāties pa slikti sakārtotiem video / audio arhīviem.

    Bet no tā visa nav lielas jēgas, ja cilvēks nav pat iedomājies, ka ne visa informācija ir jāuztver.

  2. got ya! padoms tomeer vairaak deriigs cilveekiem, kurus interesee visas taas zinjas, aktualitaates un taadaa garaa, es, piemeeram, vispaar neko no taa nelasu un neskatos, iznjemot gadiijumus, kad man kaut kas tiek piesuutiits no visa taa klaasta – taadeejaadi vareetu teikt, ka esmu dabujusi pashu labaako augli no visa paarpilnaa koka (nu, varbuut ne labaakao, bet taadu, kas jau izgaajis cauri zinaamam shkjiroshanas procesam un shkjitis kaadam pietiekami interesants, lai man to paraadiitu). Patiesiibaa ir milzumdaudz informaacijas, ko mees nemaz neuztveram un nespeejam “nolasiit”. No vienas puses tas, protams, muus pasargaa, bet no otras – arii daljeeji aplaupa.

  3. tikko ienaaca praataa mazinjsh, mulkjiigs informaacijas dabu raksturojoshss piemeers – neatkariigi no taa, cik informaacijas savaa flashkaa salaadeeju, vinja nekljuust ne vieglaaka, ne smagaaka vai nav briinums? 🙂

  4. Attiecībā par got ya! sekojošo – nu, protams, ka tā ir. Es jau vairāk šito biju tēmējis uz “lietišķo informāciju”. Bet pārējo arī pavisam nevar atsijāt, kaut gan tas atkarīgs no katra individuālās pieejas. Diez vai būs daudzi tādi, kas, pirms skatīsies filmu, iedomāsies, cik daudz informācijas viņi no tās iegūs un ka tā vietā varbūt labāk būtu palasīt grāmatu. Bet, nu, man personīgi ir liels slinkums skatīties visādus video internetā un vienmēr cenšos tādas nodarbes atlikt uz aizvien vēlāku un vēlāku laiku :).

Ir ko piebilst?