Parasti par ķēdes vēstulēm nepriecājos. Parasti tās arī diez ko bieži nesaņemu. Bet tagad dažās pēdējās dienās esmu saņēmis jau trīs aicinājumus parakstīties par mācībām latviešu valodā. Un nevaru vien sagaidīt arī ceturto un piekto.
Gluži vienkārši – cilvēkam, kurš man ķēdes vēstulīti atsūtījis, es atbildēju “Un tu pats esi jau parakstījies? :)”
Līdz šim esmu saņēmis vienu atbildi. Vēl ne, bet, kad būs pase uz rokas, tad parakstīsies gan. Atbildēju, ka turēšu pie vārda. Līdzīgi turēšu pie vārda visus savus draugus, kuri man sūtīs ķēdes vēstules.
Sāku es šo izklaidēšanos vēl senajos laikos, kad draugi viens otru aicināja uz 13.janvāriem un citiem mītiņiem. Standarta atbilde bija “nebūšu, jo nav laika / citas darīšanas / sāp aknas / utt.” Referenduma gadījumā tik viegli atrunāties nebūs.