Kāpēc esmu kļuvis par biedrības “Austošā saule” biedru

Šomēnes kļuvu par biedrības “Austošā saule” biedru. Kāpēc? Gluži vienkārši – man pārāk daudz kas nepatīk no valstī notiekošā. Pārāk ilgi pie varas ir bezprincipiāli cilvēki, kas izliekas par vadītājiem. Un tad es domāju – ko varu iesākt?

Biedrību “Austošā saule” biju ievērojis jau pirms laba laika, jo mums nedaudz pārklājas sociālo tīklu burbuļi. Tiesa, neko daudz par to nezināju. Jā, latviešu nacionālisti, bet ar to vien ir par maz. Tā es sākumā nodomāju, tad atmetu ar roku un atgriezos ikdienas darbos. Diemžēl, ja skatos uz savu šī brīža dzīvi bez ilūzijām, tad neko daudz papildus samērā ikdienišķām rūpēm izdarīt nevaru. Apbrīnoju tos, kas kaut ko vēl spēj ārpus ģimenes un darba. Varbūt kaut kad nākotnē spēšu darīt vairāk, bet tas nav tagad.

Tā arī varbūt būtu palicis, bet valdošie spēki un sabiedriskie mediji parūpējās par manu motivāciju tomēr kaut painteresēties, vai tiešām pavisam neko nevaru darīt, lai to vājprātu apstādinātu. Ievēroju biedrības aicinājumu kļūt par biedru, vienojos par tikšanās laiku un devos uz sanāksmi jaunajiem biedriem.

Biju sagatavojis vairākus atvērta veida jautājumus, uz kuriem gribēju gūt atbildes, turklāt ne par nacionāliem jautājumiem, jo par tiem man priekšstats jau bija. Teiksim, ko darītu biedrība, ja tiktu ievēlēta parlamentā un varētu uzsākt reālu darbu, vai kā mēģinātu risināt problēmas ar darbaspēku. 

Sarunājos ar biedrības vadītāju Raivi Zeltītu. Atbildes un jautājumus neatstāstīšu, jo starp sarunu un šo rindu tapšanu ir pagājis diezgan daudz laika un man ļoti negribētos neprecīzi minēt kādu detaļu. Galveno mērķi sasniedzu – man izdevās uztaustīt jautājumus, kuros mans un biedrības vadītāja vai biedrības viedoklis varētu atšķirties.

Pirmkārt, guvu priekšstatu, ka biedrība ir un būs iespējami demokrātiska. Attiecīgi, ja aktīvi spēšu vai gribēšu iesaistīties es vai kāds cits, varēšu to darīt. Un, ja man nepatiks biedrības nostādne kādā jautājumā – darbaspēka jautājumā vai dabas aizsardzības, manos spēkos būs mēģināt citu biedru pārliecību mainīt.

Otrkārt, biedrība nav ne mans sirdsdraugs, ne mīļotā sieviete un zināmai uzskatu nesakritībai ir jābūt. Jāsaprot tikai, vai atšķirības ir tik kritiskas, ka kopīgs ceļš nekādi nevar sanākt. Pagaidām tik nozīmīgas atšķirības neesmu pamanījis.

“Austošā saule” ir nacionāla biedrība ar nodomu kļūt par jaunu politisku partiju. Ir arī reāli darbi – iesniegumi drošības iestādēm, piketi. Tas varbūt var nelikties daudz, bet kurš no mums individuāli ir paveicis daudz vairāk?

Politiskas partijas dibināšanai vajag noteiktu biedru skaitu. Tur es noteikti varu palīdzēt bez lielām pūlēm. Varbūt ar laiku arī ar kaut ko vairāk, pagaidām grūti spriest. 

Visdrīzāk daudzu partiju sākumi ir bijuši līdzīgi – pilni ar ideāliem un sapņiem par iekšēju demokrātiju. Laikam ejot, to ir grūti saglabāt. Tāpēc skatos bez rozā brillēm uz biedrības iespējamo nākotni un zinu, ka var sanākt visādi. Un tomēr – tieši šobrīd es neredzu ko citu pats varētu darīt. Zinu, ka vienmēr varēšu no biedrības vai vēlāk partijas izstāties, ja radīsies būtiskas uzskatu atšķirības.

Man riebjas politika un es negribu ar to nodarboties. Vismaz šobrīd es to nespētu darīt tādā līmenī, kādu gribētu sagaidīt no citiem. Pievienoties potenciālai partijai ir mans personīgais minimums, ko patlaban varu izdarīt.

Biedrībai šobrīd ir aktuāli savākt nepieciešamo biedru skaitu, lai aprīļa sākumā būtu iespējams reģistrēt politisku partiju. Ja kāds mans domubiedrs ar līdzīgiem uzskatiem var un vēlas palīdzēt kaut vai tikai ar savu personīgo minimumu, lūdzu kontaktējieties ar mani vai uzreiz ar biedrību. Palīgi tiešām ir nepieciešami un tas neprasa neko daudz.