Ikdienas gaitās parasti nemaz nesanāk ievērot blakus esošās ēkas. Un, ja piepeši rodas tukšums, tad jāpalauza galva, kas gan tur agrāk bija?
Ēkai Kalna ielā 68 diez ko bieži neeju garām, bet tukšumu ievēroju. Bilde gan tapusi siltākos laikapstākļos, bet tagad tur izskatās tāpat.
2014. gadā tur bija šāda ēka:
2011. gadā tā vizuāli bijusi tikpat sliktā stāvoklī. Internets neko interesantu par šo ēku nevēsta.
Maskavas forštatē ir daudz tādu ēku – gan labākā, gan sliktākā stāvoklī. Tas, kas šo apkaimi dara ļoti īpašu, ir piecstāvu un divstāvu ēku ansambļi bez modernu kluču klātbūtnes. Acīmredzot, jaunu ēku cēlājiem Maskavas forštate ap Kalna ielu neliekas sevišķi pievilcīga. Tuvāk centram ir arī jaunas ēkas, piemēram, pie Katoļu un Jēkabpils ielām. Bet, ja gribas aplūkot, kāda Rīga izskatījās astoņdesmito gadu beigās / deviņdesmito gadu sākumā, tad pēdējais laiks doties uz – Kalna, Daugavpils un Maskavas ielām, kā arī to tuvāko apkārtni.
Kāpēc pēdējais laiks? Tāpēc, ka kluču invāzija Rīgā nav apstādināma. Man pat ļaunākajos murgos neizdotos nosapņot, ka kāds mēģinās būvēt kluci blakus Melngalvju namam. Vai, teiksim, pretī Alberta ielai. Varbūt Maskavas forštati pagaidām glābj tas, ka tur nav tik daudz skaistu un izcūkojamu ainavu.
Agrāk klīda valodas, ka Maskavas priekšpilsētā ne piecas minūtes nevarot noiet, lai tevi nemēģinātu apzagt, un citas pasakas. Tomēr statistiski nekad nav apstiprinājusies īpaši kriminogēna situācija Maskavas forštatē. Tāda ir arī mana personīgā pieredze.