Kājāmgājēju loģikā nav nekā noslēpumaina vai sarežģīta. Viņi gandrīz vienmēr izvēlēsies īsāko un vienkāršāko maršrutu no visiem iespējamajiem.
Kā tas notiek praksē?
Lūk, Mūkusalas iela zem Akmens tita. Nekāda patīkamā vieta gājējiem te nav, jo satiksme ir samērā intensīva. Droši vien, rūpējoties par gājēju drošību, Rīgas dome uzstādījusi metāla žogu. Tā sakot, lai nelien kur nevajag!
Garā un nogurdinošā alternatīva ir kāpt augšā un šķērsot brauktuvi pa augšu. Vai gājēji tiešām tā rīkojas? Visizteiksmīgāk to pasaka kājāmgājēju iemītās takas tieši gar Rīgas domes vēlīgi uzstādīto žogu.
“Paldies” Rīgas domei par investīcijām kājāmgājēju dzīves atvieglošanai!
Līdzīgu situāciju var novērot Babītes vilciena stacijā, kur salikti žodziņi, bet blakus žodziņiem ir iemītas takas.
Par šo situāciju – vajadzēja žogu likt abās pusē un pa kādiem 4-5 metriem platāku. Tad arī taciņas varētu nebūt iestaigātas.
Līdzīgas situācijas ir arī Rīgā, bet šis gadījums ir īpašs, ka no kļūdām neviens nav mācījies.
Tajā vietā vai mazliet blakus jēdzīgāk būtu bijis ielikt gājēju pāreju. Nepieciešamība pēc tās ir ļoti uzskatāma.
Pingback: Latvijas blogāres apskats #87 (14.08.-20.08.). – BALTAIS RUNCIS
Tieši šis posms ir mērots ar bariņu bērnu vairākkārt. Loģiski, pāri ielai neskriesim, bet tā kāpšana augšā un atkal lejā tādiem ne pārāk lielajiem īsti viegli nepadodas. 🙂 Regulējama gājēju pāreja būtu tikai ok.