Ar hipotekāro kredītu man ir bijusi cieša darīšana divas reizes. Es tagad esmu eksperts, vai ne? Protams, nē. Vai es tagad kaut ko darītu citādāk? Jā, nedaudz.
Šis ieraksts nav un nevar būt universāla pamācība hipotekārā kredīta ņemšanā. Tā pamatā ir mana pirmā pieredze un secinājumi no tās. Katram ir sava situācija, savi paradumi un savi riski. Savu atšķirīgo redzējumu droši paudiet komentāros, jo atšķirīgāks, jo labāk!
Principā bankas mēdz piedāvāt hipotekārā kredīta konsultācijas. Ja process ir svešs, ir vērts uz kādu aiziet pirms konkrēta mājokļa noskatīšanas. Es negāju, nācās visu noskaidrot, kad potenciāls pirkums bija jau noskatīts un kas radīja zināmu steigu no manas puses.
Interesējos trīs bankās. Vai vajadzēja vairāk? Varbūt, bet tas viss prasa laiku, kura parasti ir maz. Zvanīju, šo to jautāju, uzprasījos uz sarunu klātienē.
Nordea es nosvītroju jau pēc pirmās telefona sarunas. Es tajā jautāju, vai varēs kredītu atdot ātrāk? Jā, varēs, bet, ja līdzekļi paliek pāri, tos taču var noguldīt arī krājkontā! Tā kā procenti par naudu krājkontā būs daudz zemāki par tiem, ko es maksātu par hipotekāro kredītu, tad atbildi uztvēru kā batonu spraušanu ausīs. Iespējams, man vajadzēja tomēr painteresēties par kredīta procentu likmēm, pirms uzmest lūpu. Tomēr no otras puses ielaisties tālākās sarunās ar cilvēkiem, kas jau no paša sākuma mēģina apčakarēt, arī nav pārāk gudri.
Palika divi varianti.
Swedbank bija zems pievienotais, statiskais procents + mainīgā likme (tagad parastiem scenārijiem piedāvātu pliku Euribor?) + vēl kaut kāda grūti saprotama mainīgā likme. Šobrīd, šķiet, tādas papildus mainīgās likmes viņiem vairs nav.
Dnb bija tikai statiskais procents + mainīgā likme. Grūti salīdzināt, bet Swedbank tomēr izskatījās izdevīgāk.
Sāku interesēties par līgumu. DnB bija ļoti jauka konsultante, viņa iedeva uz mājām palasīt līguma uzmetumu. Tas bija pamatīgs, uz kādām pārdesmit lapām, pilns ar visādiem šausmu stāstiem, kas notikšot, ja izdomāšu kārtējo maksājumu laikā nesamaksāt. Swedbank konsultante man diez ko nepatika, bet līgums bija praktiski uz vienas A4 lapas.
Faktiski visu to līgumu būtība ir viena – ja tu mums kaut ko laikā nesamaksāsi, mēs tevi tā paņemsim priekšā, ka maz neliksies! Vai ir vērts iedziļināties slikto scenāriju būtībā? Vispār jau jā, bet, ja, ņemot kredītu, ir reāls risks to neatmaksāt, tad labāk kredītu nemaz neņemt. Tā vietā labāk krāt naudu lielākai pirmajai iemaksai.
Te var pamatoti iebilst, ka pirmās iemaksas naudu apēd inflācija. Principā jā, bet inflācijas ietekme nav tik dramatiska, kā pirmajā brīdī liekas. Ja valstī būs milzīga inflācija, tad to faktiski veidos pārtika un pakalpojumi, nevis nekustamā īpašuma cenas. Tās kāps lēnāk. Ja pirmās iemaksas krāšanas tempi ir nevis 10 eiro mēnesī, bet kādi 100 un vairāk, tad tam tomēr ir jēga. Bailes no inflācijas mudina ar izvēli nekavēties, bet steiga ir briesmīgs nopietnu darījumu sabiedrotais.
Pirmā iemaksa ir ļoti svarīga. Jo lielāka tā ir, jo labāk. Banku speciālisti uz kredīta ņēmēju raudzīsies nopietnāk, dos labākus nosacījumus. Arī procentos būs jāmaksā mazāk, laika gaitā – jūtami mazāk. Kā tad tā? Tas tāpēc, ka procentus rēķina no atlikušās kredīta summas. Var jau būt, ka kāds rēķina no sākotnējās summas, nudien nezinu, bet arī tad pirmā iemaksa ir ļoti svarīga.
Tā kā biju cītīgi rēķinājis un plānojis kredītu atdot ātrāk, tad negribēju ņemt kredītu ar garu termiņu. Tobrīd es nezināju, ka, jo garāks termiņš, jo zemāka bankas fiksētā likme.
Kas ir sliktākais, kas ar kredītu var notikt?
Tas, ka nevari vairs samaksāt ikmēneša maksājumu!
Kā no tā izvairīties?
Ikmēneša maksājumam jābūt iespējami mazam!
Kā dabūt iespējami mazu ikmēneša maksājumu?
Vajag iespējami garāku atdošanas termiņu un iespējami zemākas procentu likmes!
Šādai drošai pieejai ir savs mīnuss. Sākumā procentos būs jāmaksā daudz. Tie var būt arī 80% no visa maksājuma. Es to uztveru kā ikmēneša maksājuma apdrošināšanu. Ja Euribor pakāpsies, ģimenes finanšu gals neiestāsies.
Bet tad taču es maksāšu nenormāli ilgi un samaksāšu bankai vājprātīgu summu procentos! Man to nevajag!
Tad, lūk, šeit mums noder iespēja daļēji atdot kredītu ātrāk, ja vien banka to pieļauj. Neesmu dzirdējis, ka kādā to nevarētu izdarīt, bet to noteikti ir iepriekš jānoskaidro.
Kā tas strādā? Piemērs.
Es katru mēnesi principā varētu bankai samaksāt 500 eiro, bet mans obligātais kredīta maksājums ir 400 eiro.
100 eiro man paliek pāri. Tos es nevis apēdu saldējumā, bet atdodu bankai ātrāk ar nosacījumu samazināt ikmēneša maksājumu un saglabāt atmaksas termiņu.
Banka paņem no manis 100 eiro un veic pārrēķinu. Nākošajā mēnesī obligātais maksājums ir nevis 400, bet 398 eiro.
Man paliek pāri jau 102 eiro. Es tos atdodu bankai.
Un tā tālāk līdz kredīts dzēsts pilnībā.
Katru mēnesi obligātā summa paliks mazāka. No obligātā maksājuma maksājamo procentu attiecība pret pamatsummas atmaksu arī ar laiku paliks mazāka. Katrs ātrāk atdotais eiro dos jūtamu atspaidu laika gaitā. Turklāt, ja dzīvē atgadīsies kas patiešām nejauks un naudu nopietni vajadzēs, varēšu ietaupīt, neatdodot bankai tajā un varbūt sekojošajos mēnešos savus 100 vai 102 eiro. Nekādu sankciju no bankas man par to nebūs.
Labi, es to visu darīšu un būšu disciplinēts maksātājs. Bet kā tad man tagad izvēlēties banku?
Atgriežamies pie tā, kā rēķina procentus. Droši vien reāli tiek piedāvāti arī citi varianti, bet populārākais mūsdienās gan jau būs Euribor + bankas fiksētā likme. Te nu ir jāiespringst un jādabū piedāvājums no bankas A, bankas B utt., līdz tiek atrasta zemākā fiksētā likme. Nevajag kautrēties dot ziņu bankai A, ka banka B iedeva zemāku fiksēto likmi, jo banka A visdrīzāk apdomāsies un pazeminās savu likmi.
Bet vai tas nav nekaunīgi?
Kaunīgajiem un kautrīgajiem laika gaitā būs jāsamaksā stipri vairāk. Es teiktu, ka kautrība nav to vērta.
Euribor ir dažādi termiņi, kura labāka?
Euribor mēdz piemērot 12 mēnešu, 6 mēnešu un 3 mēnešu variantos. Jo lielāks termiņš, jo lielāka skaidrība par to, cik nākotnē būs jāmaksā, jo retāk mainīsies likme. Bet šī stabilitāte maksā naudu! Īsāka termiņa likme būs neparedzamāka, tomēr ilgtermiņā tā visdrīzāk būs lētāka. Katram ir sava situācija un savi apsvērumi, bet es censtos ņemt īsāko. Jā, sliktā brīdī īstermiņa likme var jūtami palēkties! Bet tikpat ātri tā var arī nokrist lejā.