Cigoriņu pļava Pļavas ielā. Šķiet, tagad tur būs autostāvvieta. Gaili Rīgas Domā. Nezinu, vai oriģinālais, bet iepriekšējais noteikti. Lidmašīnu muzejs / kapsēta Spilvē. Kā tur ir savākts tāds lērums? Es nezinātu, kā tikt kaut pie vienas pašas norakstītas lidmašīnas. Nogājām ar puiku tikai garām, iekšā negribējās ne man, ne viņam. Pirmo reizi pabijām atjaunotajā Dauderu parkā un Dauderos. Parkā bērniem maz ko darīt, otrreiz neesam bijuši. Arī Dauderu muzejs par Ulmani un alus darītavu mani īsti nepavilka. Te atveidots vēsturiskais alus darītavas komplekss, no kā daudz kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Turpat netālu Hāpsalas un Zāģeru ielas krustojumā divstāvu ēka, kuru visdrīzāk būs spiesti nojaukt kaut vai tāpēc, ka kritīs garāmgājējiem uz galvas. Bet varbūt pēdējos mēnešos to jau ir izdarījuši. Nosvilis vai nosvilināts golfiņš pie Matīsa kapiem? Šķiet pārāk kārtīgi noparkots ļaunprātīgai dedzināšanai, turklāt cietums ar apsardzi arī turpat blakus. No otras puses – vieta diezgan nomaļa, kur vēl citur pie centra braukt mašīnu dedzināt? Baloži esot unikāli putni ar spēju dzert līdzīgi cilvēkiem. Pārējie putni iesmeļ ūdeni knābī kā karotē, paceļ galvu un ielej ūdeni vēderā. Gāju skaitīt putniņus un sastapu mežā ezīti. Varēju labi apskatīt, tomēr mazliet bažījos, ka dzīvnieks necenšas no manis aizmukt. Skats uz topošo Lapeņu ielu blakus Skanstes ielai. Pa vidu visam viena privātmāja. Aiz Lapeņu ielas, kas tagad ir asfaltēta, redz lielu kalnu, tādu kā apbūves laukumu un lielu zaļu teritoriju, kur kādreiz bija sliežu ceļi. Vieta perspektīva, tuvu centram, bet labākajā gadījumā tur kāds kādreiz kaut ko nopļauj. Mājās sen bija tāda noplīsusi grāmata bez vākiem ar jaukām karikatūrām. Bija grūti sameklēt tās nosaukumu un autoru, tomēr izdevās, tā bijusi Ērika Šmita “Jautrā grāmata”. Lietotu eksemplāru latviešu valodā varēja dabūt, bet tikai par nejēdzīgi lielu naudu. Palūkojos internetā un pasūtīju daudz biezāku, praktiski nelietotu no Vācijas. Vienīgais mīnuss – vācu valodā. Tik un tā man un meitai grāmata ļoti patīk.
