Jaroslavs Hašeks plašāk pazīstams kā Šveika autors. Par Šveiku droši vien dzirdējuši ļoti daudzi, lasījuši, visticamāk, būtiski mazāk cilvēku. Padsmit gadu vecumā esmu ar Šveiku cīnījies un man diez ko nepatika. Ja sanāks laika, pamēģināšu palasīt Šveiku arī tuvākajos gados, bet šoreiz ne par to.
Jaroslavs Hašeks dzimis 1883. gadā, miris 1923. Īpatnēji, ka viņš bijis Krievijas komunists un pat atgriezies (nosūtīts?) uz Čehoslovākiju, lai tur organizētu komunistu kustību. Jaunībā viņš draudzējies ar anarhistiem, klaiņojis un piekopis bohēmisku dzīves stilu.
Hašeks savā mūžā esot sarakstījis milzum daudz stāstu, kas publicēti dažādos preses izdevumos dažādās valstīs. “Sabiedriska cilvēka likstas” ir stāstu krājums. Tajā lasāmi 62 humoristiski stāsti. Tie ir visai īsi. Grāmata nav diez ko liela, viens stāsts ir vidēji sešas lappusītes garš.
Autora simtgadīgais humors mūsdienās pārsvarā gadījumu man šķiet novecojis. Hašeka stāsti ir paradoksāli un vairāk vai mazāk pārspīlēti. Daži man šķita smieklīgi, lielākā daļa ne īpaši. Tomēr visu cieņu autoram gan par ražību, gan to, ka stāsti nav ļoti līdzīgi cits citam. Ir kopējas autora iezīmes, izteiksmes veids, bet sižeti neatkārtojas un varoņi ir visnotaļ dažādi.
Lasīju šo darbu ilgi. Vienā paņēmienā vairāk par 2-3 stāstiņiem nespēju uztvert. Kolīdz esi stāstu daudz maz aptvēris, pēc lappuses tas jau ir beidzies. Un tā visu laiku. Man tas bija nogurdinoši.
Jozefa Ladas ilustrāciju varēja būt vairāk, man tās patīk.
Subjektīvais baudījums 6/10. Grāmata ir pieejama elektroniski.
Ieskatam pievienošu vienu no īsajiem stāstiem, kas man patika.
KĀ UZVESTIES MĀJĀS, UZ IELAS, IESTĀDĒS, VEIKALOS, TEĀTROS, LIDMAŠĪNĀS UN FUTBOLA SACĪKSTĒS
Šis raksts domāts tiem, kam nav laika staigāt uz lekcijām par kulturālu uzvešanos, lasīt grāmatas par smalko toni un apmeklēt kursus, kas sarīkoti Prāgas pilsētas pašvaldības delegācijai pirms braukšanas uz Parīzi.
Rakstā patiešām pasacīts kaut kas jauns, tā ka to ar mierīgu sirdsapziņu var ieteikt izlasīt visiem. Te sakopoti padomi un aizrādījumi, kurus neatradīs ne augšminētajās lekcijās un grāmatās, ne kursos. Domāju, ka virsraksts izvēlēts pareizi: «Kā uzvesties mājās, uz ielas, iestādēs, veikalos, teātros, lidmašīnās un futbola sacīkstēs.» Ja kādam rodas šaubas, kā uzvesties citās vietās, piemēram, parlamentā, tad lūdzu iesniegt jautājumus rakstiski, jo šādi gadījumi nav iztirzājami publiski.
Mani aizrādījumi un padomi ir īsi, praktiski un visai populāri. Manuprāt, tās ir nepieciešamās prasības, kādas var izvirzīt rokasgrāmatai par smalko toni. Turklāt lūdzu pievērst uzmanību manai smalkjūtībai: es neaicinu jūs apmeklēt manas lekcijas, kā to darītu ikviens cits manā viela. Katrs lasītājs klusībā iepazīsies ar maniem padomiem, un neviens neglūnēs uz viņu, kā tas notiek publiskās lekcijās, kur ikviens klausītājs domā par savu kaimiņu: «Tātad šis arī nezina, kā uzvesties mājās, uz ielas, iestādēs utt.» Tāpat, pirkdami grāmatas par smalko toni, jūs ar to atklāsiet savas audzināšanas robus.
Tāpēc es nolēmu uzrakstīt šo praktiskas nepieciešamības diktēto traktātu un neuzkrītoši ievietot šeit, lai ikviens var ar to iepazīties nepieķerts. Tikai pēc tā izlasīšanas jūs, atviegloti nopūtušies, sacīsiet: «Nu varu riskēt dzīvot sabiedrībā!»
Kā uzvesties mājās
Mājās jāuzvedas pieklājīgi, lai nesagādātu sarūgtinājumu ne sev, ne saviem tuvākiem. Kārtīgs cilvēks nekad nelauž savas mēbeles nakti, lai netraucētu kaimiņus. Viņš to dara dienu, iepriekš ieslēdzis radio, lai neviens nezina, ar ko viņš nodarbojas. Ja mēbeles paņemtas uz nomaksu, tad tās iepriekš apdrošināmas. Kulturāls cilvēks visu dara ar apdomu. Ja viņš dauza pudeles vai traukus, tad met tos uz paklāja, lai apslāpētu troksni un nenovestu līdz izmisumam apakšstāva iemītniekus. Ja dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā, tieši virs pagraba, tad, zināms, dauzāmos priekšmetus var mest taisni uz grīdas, tikai jāpārbauda, vai kads nav nogājis pagrabā pēc oglēm.
Pret viesiem kārtīgs cilvēks izturas laipni; ja gadījumā sākas kautiņš, tad viņš cenšas izmest viesi no istabas tā, lai neciestu durvis. Lamāties šādos gadījumos drīkst tikai franciski vai angliski, lai izvairītos no nepatīkamām sekām, ja namatēvs nezina nevienu no šīm valodām, tad sviež viesi ārā klusēdams, īsts džentlmenis nekad nepārplēsīs izmestajam viesim vesti un neatraus apkakli. Viņš saķers ar savu labo roku viesa kreisās rokas locītavu un lauzīs to atpakaļ, ar kreiso roku sagrābs viesi aiz bikšdibena un tādā veidā iznesīs no sava dzīvokļa, pieklājīgi palūgdams, lai viesis ar brīvo labo roku attaisa durvis. Ja bokss neizbēgams, tad namatēvs nekad nedrīkst viesa klātbūtnē vilkt nost svārkus. Pilnīgi nepieļaujami, ka viesim pazūd pulkstenis vai naudas maks.
Mājās visiem jāievēro kārtība un tīrība, jāsargās spļaut uz grīdas un griestos. Mūsu māja lai ir mums svēta!
Kā uzvesties uz ielas
Jāiegaumē, ka iela pieder visiem, ne tikai mums vien. Pieklājības noteikumi prasa, lai negrūstām gājējus uz ietves, nenostājamies ceļā nepazīstamām dāmām vai vīriešiem un neplūcamies ielas vidū ar policistiem: tas izdarāms pievārtēs! Tāpat ir ārkārtīgi nepieklājīgi un neglīti dažādi nosaukāt garāmgājējus vai rādīt mēli tiem, kas brauc garām tramvajā, ekipāžā vai mašīnā. Pastaigājoties jāuzmanās, lai neizdauzītu veikalu skatlogus, neizdedzinātu ar papirosu vai cigāru caurus mēteļus tiem, kas iet pa priekšu, neuzkāptu svešam sunim uz astes un neiebāztu roku svešā kabatā. Ja tas tomēr ir noticis, vajag sacīt «pardon, atvainojiet, piedodiet utt.». Mūsu pienākums atvainoties iespējami cēliem vārdiem, lai izvairītos no darīšanām ar tiesu un lai cietušais aiznestu līdzi nevis zilumus, bet pārliecību, ka sastapies ar džentlmeni. Protams, no tā nebūt neizriet, ka mums jākļūst sentimentāliem, piemēram, jākrīt ceļos dāmu priekšā – šādam pasākumam nav labu seku, jo kārtīgam apģērbam ceļgali nedrīkst būt notriepti ar putekļiem. Mums jāapbur mūsu līdzpilsoņi ar nevainojamām manierēm.
Mēs nedrīkstam parādīties uz ielas, atstājuši neaizpogātus zināmus apģērba gabalus, tāpat kurpju saitēm jābūt sasietām un no apakšbikšu galiem nedrīkst nokarāties nekādas auklas. Absolūti nepieklājīgi ir paspert kāju priekšā pretimnākošiem vecākiem vīriešiem vai sievietēm. Katrā gadījumā tas jāizdara nemanot, lai nevērstu pret sevi viņu sašutumu. Pret pusmūža cilvēkiem jāizturas ar cieņu, godbijīgi jāpalokās un laipni jāuzsmaida visiem, kas par mums vecāki. Ja mēs neesam skaidrībā, vai pretimnācējs kungs resp. dāma ir vecāki par mums, tad jāpieiet klāt un godprātīgi jāapvaicājas, kurā gadā viņi ir dzimuši.
Vārtīties uz ietves nav pieļaujams.
Kā uzvesties iestādē
Sperot kāju pār iestādes slieksni, jāsasveicinās ar visiem klātesošiem, laipni pamājot ar roku. Tad jāapstaiga visi ierēdņi pēc kārtas un tikmēr jāizjautā par viņu veselību, dzīves vietu un izpeļņu, kamēr kāds lugs paskaidrot, kas mums īsti vajadzīgs. Takta izjūta prasa, lai nevienam neuzmācamies. Nav pieļaujams atklāti piedāvāt ierēdņiem papirosus vai cigārus. Tas ir pretdabiski. Dot kukuli ierēdņiem vajag ārkārtīgi smalkjūtīgi. Nauda ieliekama sārtā aploksnē, lai rastos iespaids, ka te ir kāda mīlas intriga.
Ja esam iestādē sacēluši traci, tad jācenšas nemanītiem nozust. Ja nevar izvairīties no kautiņa, tad nedrīkst lietot neatļautus paņēmienus. Iestādē šaudīt ar revolveri nav pieļaujams. Ja ierodas policists, tad cīņā ar viņu jālieto džiudžitsa paņēmieni. Vienmēr jāpatur prātā, ka iestādes darbinieku simpātijas iegūstamas tikai ar korektu, kulturālu uzvešanos. Zagt mēteļus iestādēs nedrīkst.
Kā uzvesties veikalos
Iegājuši veikalā, pieklājīgi un godbijīgi apvaicājieties par preču cenām, necenšoties iekniebt pārdevējai vaigā vai familiāri uzsist pārdevējam uz pleca. Tad pieejiet pie veikala direktora, pasniedziet savu vizītkarti un palūdziet atļauju uzsmēķēt. Nav taktiski mēģināt izdibināt, cik viņš nopelna, aizlaizdams preci «pa kreiso». Izrunājušies ar viņu, sirsnīgi paspiediet viņam roku un, atgriezušies veikalā, pastāstiet kalpotājiem un pircējiem dažas gadījumam piemērotas anekdotes, Ja jūs lūdz veikalu atstāt, tad paklanieties ar īstam džentlmenim raksturīgu cieņu visiem klātesošiem un pamazām kāpieties uz durvju pusi, pūloties nenodarīt nekādu kaiti uzbrucējiem. Ja burzmā gadās izdauzīt kādam degunu, tad atvainojieties rakstiski, līdzko jūs izlaiž no policijas iecirkņa.
Nav pieļaujams izmantot paniku, lai izzagtu naudu no kases.
Kā uzvesties teātrī
Ja gribat, lai teātris izkopj mūsu cildenās dziņas, tad neierodieties izrādē piedzērušies. Ja tomēr esat iedzērušies, tad pielūkojiet, ka nenokrītat no galerijas parterā un tādējādi netraucējat izrādes noskaņoto gaitu. Nedrīkst pilnā kaklā bārties ar kaimiņiem, izrādes laikā skaļi lasīt avīzes, bļaustīties vai operā dziedāt lidzi māksliniekiem. Lobot balkonā apelsīnu, nemetiet mizas lejup parterā, bet zem sava sēdekļa. Ja paņemta līdzi pudele alus, pacentieties izrādes laikā izvilkt aizbāzni bez lieka trokšņa. Aizbāzni nemetiet uz skatuvi. Ja esat paņēmuši teātra binokli, atdodiet to pēc izrādes garderobistei un, ja sadomājat ieķīlāt to lombardā, tad aizsūtiet viņai lombarda kvīti. Uz aploksnes katrā ziņā jāuzliek marka. Ja izrādes laikā jums ienāk prātā smēķēt, pielūkojiet, ka neizceļas ugunsgrēks. Ar ataicināto policistu jālamājas nevis skatītāju zālē, bet gaitenī. Ja jums izdevies nokļūt aiz kulisēm aktieru ģērbtuvē, tad palieniet zem galda, lai aktrises pārģērbdamās nenobīstas no jums.
Kā uzvesties lidmašīnā
Īsts džentlmenis pat tūkstoš seši simti metru augstumā nerunā rupjības. Pirms lidojuma viņš aizraksta kreditoriem draudzīgas vēstules, kurās atvadās no tiem un atvainojas, ka uzņēmies tik bīstamu ceļojumu. Krītot no lidmašīnas, jāpielūko, ka neuzgāžas kādam uz galvas. Katram gadījumam pirms izlidošanas jāuzraksta uz savas vizītkartes: «Lūdzu, atvainojiet!»
Spļaut no lidmašīnas uz zemeslodi nav pieļaujams.
Kā uzvesties futbola sacīkstēs
Nav pieļaujams durstīt tiesnesi ar sarūsējušu nazi.
Noslēgums
Kaut arī augšminētie padomi nav pilnīgi un tanīs daudz kā vēl trūkst, esmu pārliecināts, ka tos viegli apgūt un iegaumēt. Šis īsais palīglīdzeklis, kas satur smalkā toņa galvenos noteikumus, jāiegādā ikvienai ģimenei. Es arī lūdzu skolu pārvaldi un izglītības ministriju pasekot, lai skolu jaunatne tiek audzināta manu padomu un aizrādījumu garā. Tāpat ieteicu ievietot manu rakstu skolu mācības grāmatās. No honorāra atsakos par labu trūkumā nonākušu džentlmeņu fondam.
Jā. Muļķībad ir visradošākākas kādas ir iespējams izmantot sabiedrībā.