Ikdienas putnu novērojumi

Ir pagājis pirmais mēnesis, kopš reģistrējam, kādas sugas putnus esam piefiksējuši no dzīvokļa loga. Māja atrodas netālu no Daugavas stadiona, pretī logiem aug koki, uz sāniem paveras plašāka ainava. Nekādas lielās putnu dažādības nav, trūkst pat daudzu visai parastu Rīgas putnu sugu. Protams, ja sēdētu biežāk pie loga, būtu labākas putnu galvenokārt (balsu) atpazīšanas prasmes, rezultāti būtu mazliet labāki. Bet šobrīd kā ir, tā ir.

Kopš 23. jūlija esam piefiksējuši 8 putnu sugas, novērojumi izdarīti 28 dienas.

Sudrabkaijas redzējām katru dienu. Daļēji tas ir dēļ netālu esošas ligzdas, kura gan jau labu laiku kā ir atstāta. Bet kaijas tāpat tusējas apkārt. Vienu pāri mēs reizēm barojam. Esam noskaidrojuši, ka mūsu kaiju pārim nepatīk maize, ja nu vienīgi to pirms tam pamērcē krējumā. Labi iet iekšā siers, kartupeļu un parastās pankūkas, frī kartupeļi, kāda zivs. Žāvēta gaļa īpaši negaršo. Putras neēd. Pieņemu, ka mūsu māju kaijas iemīļojušas ne jau mūsu reto cienastu dēļ, bet gan patukšot tuvumā esošos trauciņus ar kaķu barību.

Svīres ievērojām 24 dienās. Tās ir ļoti viegli atpazīt un saklausīt.

Mājas baložus piefiksējām 22 dienās. Jā, nemaz katru dienu viņus neredz. Kāds reizēm atlido nočekot mājas apkārtni, bet ilgi viņi uzturēties nemēdz.

17 reizes esam ieķeksējuši mājas zvirbuli. Te arī ir pirmās grūtības, jo ne vienmēr viņus iespējams atšķirt no lauku zvirbuļiem. Tāpēc, ja nespēju pateikt viennozīmīgi, uzskatīju, ka zvirbulis ir mājinieks. Lauciniekus viennozīmīgi atpazinām tikai divreiz, bet tik maz tādēļ, ka zvirbuļi reti mēdz nosēsties labi apskatāmā pozīcijā.

14 dienās esam redzējuši pelēko vārnu. Reizēm tās atlido nočekot piemājas apkārtni, bet ilgi nekad tuvumā neuzturas. Varbūt respektē sudrabkaijas. Vislielākā iespēja pamanīt vārnu ir uz kādas attālas televīzijas antenas, īpaši futbola laikā.

Vienreiz esam redzējuši zilzīlīti. Ziemā tās ar lielajā zīlītēm bija redzamas gandrīz katru dienu, bet tagad nekā.

Pa gabalu vienreiz sanāca pamanīt arī zvirbuļvanagu vai vistu vanagu. Diemžēl neesam ietrenējušies viņus atšķirt.

Reizes divas ir gadījies ievērot putna balsi, kuru neprotu atpazīt.

Lielu cerību uz būtiskiem papildinājumiem nav. Bet ir doma turpināt pildīt sarakstu vismaz gadu.

Ja kādam gribas pamēģināt putnus pavērot pašam, atliek vienīgi izdrukāt tabuliņu, kopā ar pildspalvu nolikt uz palodzes un pa laikam paskatīties pa logu.