Pirmais iespaids nebija diez ko pozitīvs, jo grāmata vizuāli atgādināja “Latviešu zelta stāstus”, kuri kopumā bija diezgan briesmīgi.
Par stāstiem ļoti daudz pasaka to radīšanas gads. Pirms 1918.gada noveles mēdz būt smagnējas un ne sevišķi optimistiskas, kara gadu noveles – ekspresīvas, padomju gadu – nedaudz absurdas un sirreālas, pēc 1990. – dažbrīd pārlieku mākslinieciskas, lai būtu baudāmas.
Brīžiem šķita, ka ļoti svarīgs stāstu atlases kritērijs ir bijusi Latvijas vai Rīgas pieminēšana. Kaut kā neticu, ka vidusmēra igauņu novele satur tik daudz Latvijas.
Numurētajā listē būs nelieli maitekļi.
- Rudais mulks (1889) ir par savdabīgu lauku vīru, kurš sadomā apņemt sievu. Tad viņam iekož nez kāda muša, šis kļūst ērcīgs un pat vairākas reizes mēģina sievu noslaktēt. Tuvu beigām noskaidrojas, ka pie vainas ir uzzināti sievas pagātnes grēciņi. Tajā brīdī lasīšana kļūst komfortablāka un interesantāka, tikai gandrīz tūlīt arī izbeidzas līdz ar noveli.
- Oheliku tēvoča Ziemassvētku noredzējums (1901) ir par kalpu un viņa kungu. Dialogā kalps pierāda, ka viņa tiesības uz māju ir vismaz tādas pašas kā kungam (juridiskām niansēm nav pilnīgi nekādas nozīmes). Seko kunga sapnis, kurā viņu nomoka personiskā mantrausība. Pretēji autora iecerētajam kungs man šķita daudz simpātiskāks par kalpu – demagogu.
- Popitis un Huhū (1914) tāds mazliet fantastisks stāsts no sunīša skatu punkta. Taksīti pamet saimnieks, bet viņa vietā nāk pērtiķis. Aukstums, bads, pērtiķa problēmas ar alkoholu, pieķeršanās. Kaut kas mazliet uz Dzīvnieku fermas pusi, bet bezcerīgākā un ne tik ļoti pārdomu veicinošā izpildījumā.
- Augusta Gailīša nāve (1918) aprakstītajā pasaulē ir kādi 4-5 grupējumi, kuri zog, laupa un nemitīgi karo pret visiem pārējiem. Sižeta tā īsti nav, grūti iedziļināties un saprast.
- Grozu pinēja Sīma laime (1930) ir par vecu onkuli, kurš drāž karotes, vēlāk pin grozus, bet iztiku nodrošināt kļūst aizvien grūtāk. Pie viņa atnāk pārnakšņot kāds vīrs, dod padomu doties uz Pērnavu, kur viņš atradīšot laimi. Sīms sākotnēji neklausa, bet trūkums neatstājas un viņš dodas uz Pērnavu. Novelei nav nekādas vainas.
- Svarīgā diena (1903) ir par jaunu puiku, ganiņu, kurš pēkšņi tiek pie ilgotās brīvdienas. Novele īsa, introverta, nesamākslota un skaista.
- Kristus ar stikla acīm (1947) ir par gleznotāja pūliņiem radīt Kristus portretu. Īsti negrib izdoties acis, bet tad mākslinieks atminas savus briesmīgās pagātnes notikumus, rod iedvesmu un sanāk šedevrs.
- Jānis Bulle (1951) ir par latvieti dienvidamerikā, kurš cieši seko savai pareizajai ticībai. Tad viņš ieiet populārākajā baznīcā, kur viņš rod spēcīgus pārdzīvojumus un iekšēju gandarījumu.
- Vīrs ar zaļo mugursomu (1967) ir par vīrieti, kurš okupācijas gados regulāri dodas uz stacijas uzgaidāmo telpu un skaļi lasa tur grāmatu. Precīzāk gan būtu teikt, ka novele nepavisam nav par viņu, bet gan par stacijas priekšnieka, apkopēju, kārtībnieku u.c. personu reakciju uz šo neparasto atgadījumu. Ir interesanti un drusku jautri.
- Kranih! (1976) ir īss stāstiņš par nedzērāja nevaldāmajām izdarībām alkohola varā. Var lasīt.
- Elza Hermane (1975) ir par meiteni, kura rūpējas par savu māsu, jo neviena cita ģimenē vairs nav. Māsai uzrodas draugs, tad māsa traģiski iet bojā un drauga vecāki pāri palikušos varoņus grib saprecināt. Nopietni, ar akcentu uz bailēm no nāves.
- Mr. Diksits (1980) ir par puisi, kuram jāvadā ekskursijās pa Igauniju indietis ar gidu. Sižeta īsti nav, bet aprakstīts gana baudāmi, lai varētu lasīt.
- Pusdienas pie Vulfiem (1980) ir īss ikdienas notikumu apraksts ģimenē, saspringtas situācijas starp ģimenes locekļiem. Aprakstīts reālistiski un smieklīgi. Šī novele man patika visvairāk.
- Tik negaidītā un neērtā nāve (1983) ir par kāda cilvēka piepešu nāvi, kā tas ietekmē viņa ģimeni un nejaušus garāmgājējus. Īpaši smieklīgi nav, bet interesanti gan.
- Ceļojums (1994) ir par kādas mazturīgas meitenes lidojumu uz Kanādu. Sanāk tā, ka viņa tiek iepazīstināta ar slaveno hokejistu Tretjaku, kuram viņa ļoti iepatīkas. Galvenā varone par hokeju neko nezina un Tretjaks viņai nemaz tik ļoti pie sirds neiet. Lai arī nekas īpašs nenotiek, lasīt ir viegli un patīkami.
- Vīnes meitēns (1996) ir par jaunu ģimeni 1878. gadā Vīnē, kura bēg no cara Krievijas, konkrētāk Igaunijas un Latvijas. Viņiem jācīnās ar trūkumu un jānoliedz sava etniskā piederība, kas vietējiem var nepatikt. Tieši igauniskuma noliegšana sagādā lielākās ciešanas. Kuru katru brīdi gaidāms ģimenes pieaugums, jau tāpat ir puisītis pie rokas, bet vīram ginekologam nav laika, viņam jāstrādā un pa vakariem jāapmeklē saviesīgi pasākumi (karjeras labad). Nejaušs atgadījums viņus saved kopā ar vīra kolēģi ungārieti, kura piedāvā dzīvot pie sevis, nesavtīgi rūpējas par viņiem, bet jaunajai sievai ir vāji pamatotas aizdomas par viņas grēciņiem pagātnē, kā dēļ viņa grib nekavējoties izvākties. Stāsts garš un visai nebaudāms.
- Res nostra (1997) darbība norisinās ap 1918.gadu. Tiek aprakstītas dažas (reizēm vāji) saistītas epizodes. Mani kā vēstures cienītāju ieinteresēja, vai tiešām tolaik eksistējis plāns dibināt vienotu Latvijas-Igaunijas valsti, kurā galvenā teikšana būtu etniskajiem vāciešiem. Bet citādi mierīgi var arī nelasīt, nekas zaudēts nebūs.
- Tartu miers (1999) ir vieglītēm nesakarīgs atmiņu vēstījums par armijā satiktu puisi un kādas simpātiskas meitenes lenkšanu. Vieglais nesakarīgums traucē gan uztvert sižeta līniju, gan baudīt noveli. Ja ne šis trūkums, nebūtu nemaz tik slikta novele.
- Blaubarts (2003) ir mazliet fantastiska novele par meiteni, kura iztur lielu konkursu uz pārdevējas vietu, kurai jābūt gatavai neparastām situācijām, improvizēt utt. Tas noved pie visai banāla turpinājuma un brīdī, kad varētu kļūt interesantāk, novele beidzas.
- Aizmirstie cilvēki (2007) ir par kādas meitenes pagātnes atmiņām. Ir bijusi nelaimīga mīlestība, traģiski notikumi un pavīdējis īss cerību stars. Priecīgi nav, bet uzrakstīts sakarīgi, var lasīt.
- Ceļotājlaime (2007) ir īss dažādu cilvēku un viņu laimīšu aprakstiņš, savienots ar liriskiem aprakstiem. Tā kā tas ir tik īss, tad lasīt var, bet diez ko interesanti nav.
Ieliekot 1 pie baudāmām novelēm un 0.5 pie puslīdz baudāmām, ieguvu summu 8.5. Kopumā tātad 4/10.