Latvisko blogu u. mazliet c. pēdējo divu mēnešu ierakstu izlase.
MBendiks pirms vēlēšanām rakstīja par līdzšinējās Eiropas kārtības došanos pa skuju taku, ko paši eirofili atsakās ieraudzīt. Ir pagājušas vēlēšanas un raksts ne par matu nav zaudējis savu aktualitāti vai licis šaubīties par tajā pausto.
https://benedictingibjorg.wordpress.com/2018/09/23/zvanins-skan-zvanins-skan/
Vairs nav aktuāli, bet varbūt kādam vēl būs interesanti apskatīties uz MBendika vēlēšanu ceļvedi. Un, pat ja nē, tas tik un tā ir atzīmēšanas vērts. Lūk, tādam ir jābūt īstam politiskajam tinderim!
https://benedictingibjorg.wordpress.com/2018/10/02/man-nav-ko-vilkt-mugura-paligs-13-saeimas-veletajam/
Ritvars Eglājs daudzus rakstus veltījis Saeimas vēlēšanām. Izcelšu divus.
Vienā autors pilnīgi precīzi parāda, kāda bijusi to vēlētāju ietekme, kuri balsojuši par partijām, kuras nav tikušas parlamentā.
https://ritvars.wordpress.com/2018/10/16/sikpartiju-ietekme-uz-2018-gada-saeimas-velesanu-iznakumu/
Otrā Ritvars izveidojis “ēnu parlamentu” no Saeimā neiekļuvušajām partijām. Diezgan interesants rezultāts.
https://ritvars.wordpress.com/2018/10/16/otra-liga-enu-saeima-putnis-izskirs-vai-but-smiltena-valdibai/
Iveta Buiķe iepazīstina ar vienkāršu, bet labi pamatotu teoriju, kāpēc bijušajā PSRS teritorijā cilvēki necieš gejus.
https://ivetabuike.wordpress.com/2018/10/16/kapec-bijusajas-psrs-teritorija-cilveki-ienist-gejus/
Sarkanakmens aplūkojis izstādītus studentu mākslas darbus. Tie nav gājuši pie sirds. Tiek norādīts, ka māksliniekam jācenšas radīt tādu mākslu, lai to pirktu. No savas puses piebildīšu, ka autoram ir liela daļa taisnības, tomēr esmu pārliecināts, ka patiesu mākslu nav iespējams radīt, ja pamatmotivācija ir pārdošana.
https://sarkanakmens.wordpress.com/2018/09/23/maksai-jabut-komercializetai/
Vēl Sarkanakmens pamato savu viedokli pret klasisko “randiņš – puķes – mīlestība – kāzas” ķēdīti.
https://sarkanakmens.wordpress.com/2018/08/30/ka-zinat-vai-meitene-tevi-mil/
Punktiņa raksta par salīdzinoši nesen klajā nākušo “Es biju tikai sekretāre”, kur puse grāmatas ir Ādolfa Hitlera sekretāres Brunhildes Pomselas atmiņas, otra puse – politologa Hansena varones atmiņu analīze jeb propaganda par “Tramps, Polija, brexits – ļoti slikti, bēgļi – labi”. Kas tur tāds īpašs? Šī bija piektā atsauksme, kuru esmu lasījis par “Es biju tikai sekretāre”. Ļoti atšķirīga no tām četrām. Ļoti pārliecinoša. Grāmatu blogeri – mācieties no Punktiņas!
(..) kādā brīdī man piezagās apjausma, ka Hansenam Brunhildes stāsts ir bijis nepieciešams tikai viena iemesla dēļ: lai viņas aizsegā lasītājiem “iebarotu” konkrētu viedokli.
http://iskapic.blogspot.com/2018/08/104-brunhilde-pomsela-tore-dhansens-es.html
Eerms raksta par “bērnistabas” apbūvi. Ne reizi vien esmu priecājies par eerma literārajām spējām. Ne velti vienā no komentāriem rakstīts:
Zvērā literāts! Tā turēt!
Sam-stroi-potom-lamai-4ever !!!
http://vasarnica.blogspot.com/2018/09/bernistaba-regipsis-vate-karkass-un.html