Pēdējo divu nedēļu lativisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.
Latboots aprakstīts pārgājiens uz Eiropas galējo ziemeļu punktu – Nordkinu. Ir gan bildītes, gan ko palasīt.
https://latboots.wordpress.com/2016/09/07/nordkins-2016-cetru-latviesu-ekspedicija-uz-pasaules-malu/
Latvijas virtuvē pastāstīts, kā tieši zaga padomju laika ēdnīcās. Darīja to tā, ka trīs mēnešus pat aizmirsa izņemt algu no grāmatvedības.
https://latvijasvirtuve.wordpress.com/2016/09/09/mes-zagam-ka-velli-padomju-sabiedriskas-edinasanas-setas-puse/
Ritra apraksta, kā devusies ekskursijā pa Jaunzēlandes alām.
https://celsuzmajam.com/2016/08/31/waitomo/
Jānis Buholcs apskata skolu izglītības slogu Latvijā. Autors nepazūd sīkumos, bet drosmīgi aplūko vispārīgus, principiālus jautājumus, kas var likt apšaubīt skolas sistēmas jēgu.
http://notiek.process.lv/post/149970776496/skolas-vecums
Ervīns Jākobsons iepazīstina ar Jani Rozentālu.
http://www.laikmetazimes.lv/2016/09/05/latviesu-makslas-klasiki-janis-rozentals/
Pietiek publicē anonīma bijušā uzņēmēja vēstuli, kurš nožēlo izdarītos grēkus (uzņēmējdarbībā) un sūkstās, ka nevar uzsākt dzīvi no baltas lapas. Labu laiku domāju par šo gadījumu un sapratu, ka autora kļūda ir viņa anonimitāte. Ja cilvēks atklāti paziņotu – es tāds un tāds esmu izdarījis to un to, rūgti nožēloju, apsolu atlīdzināt tā un tā, ja tikai tikšu pie darba, no kura mani mēneša neizmetīs laukā – būtu pavisam cits efekts.
http://pietiek.com/raksti/par_to,_ka_latvija_jaunu_dzivi_var_uzsakt_tikai_pec_naves
Visbeidzot gribu ielikt bildīti no tvitera ar kultūras aisbergu. Tā labi attēlo, kādēļ dažādu tautību indivīdu asimilācija ir praktiski neīstenojams sapnis.
