Ielikšu, kas man te pēdējos mēnešos sakrājies.
Vara bungās aprakstīts, kā psiholoģiski izturēt karantīnu.
Indulis stāsta par pārgājienu no Augšlīgatnes līdz Cēsīm.
Ritvars visai pamatīgi aprakstījis pirmās Rīgas domes vēlēšanās neatkarīgā Latvijā, kas notika pirms 100 gadiem 18. janvārī.
Vēl Ritvars aprakstījis tādu pasākumu kā Veco ģeografu skolu. Neesmu ģeogrāfijā sevišķi spēcīgs, bet šī erudīcijas spēle tik un tā šķiet interesanta.
Latvijas muižu un piļu vietnē aplūkojama Spilves lidostas ēka 1938. gadā, ir arī apraksts.
Valters dalās ar piezīmēm Mjanmas braucienā. Lūk, trešā daļa.
Gribu izcelt Sibillas rakstīto par Daces Rukšānes grāmatu “Krieva āda”, jo kritiski grāmatu apraksti nav lasāmi bieži. Savukārt kritiski un labi argumentēti – ļoti reti. Prieks par tādiem.
Vara bungās izskaidrots post-patiesības jēdziens. Manuprāt, par medijpratību nevar būt pat runas, ja trūkst prasmes saprast un identificēt post-patiesības. Tajā pašā laikā man ir aizdomas, ka pašpasludinātajām medijprasmes autoritātēm šis jēdziens būtu jaunums.
Noslēgumā gribu ielikt saiti uz pankūku kalkulatoru.
Forši, ka ielikāt norādi uz romāna recenziju. Mums ļoti trūkst jebkādas kritikas mākslas un kultūras laukā. Labi, ka vismaz blogeri uzņemas šo lietu.
Paldies. Šis tas jau ir, piemēram te ir grāmatu blogu apkopojums: https://www.facebook.com/LiteraturasBlogi/, bet lielo vairumu grūti saukt par recenzijām. Tās drīzāk ir atsauksmes.