Pēdējo astoņu dienu latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.
Kad uzzināju par apvērsumu Turcijā, ātri vien iedomājos par Santu, kura ir vienīgais man (virtuāli) personīgi zināmais cilvēks, kurš tur dzīvo. Santai, par laimi, nekas nekaiš un viņa savā blogā stāsta par izjūtām un piedzīvoto puča naktī.
https://santasbiblioteka.wordpress.com/2016/07/16/diena-kad-turcija-notika-militarais-apversums/
Kristīne izveidojusi jauku, skaisti ilustrētu pasaku par čiekuru.
http://jakadela.blogspot.com/2016/07/tik-stipra-milestiba-pasaka.html
@akmens padalījās ar saiti uz Johnatan Haidt rakstu, kāpēc nacionālisms pārspēj globālismu. Nav latviski un nav bloga ieraksts, bet gana interesants, lai būtu pelnījis ko vairāk par retvītu. Mani personīgi visvairāk uzrunāja paradoksālā doma, ka vislabāk minoritāšu tiesības iespējams aizstāvēt, parūpējoties par mažoritāti. Ja mažoritāte redzēs, ka par to rūpējas, tā jutīsies droši un būs iecietīgāka pret minoritātēm. Savukārt, primāri rūpējoties par minoritātēm, tiek panākts pretējs efekts.
http://www.the-american-interest.com/2016/07/10/when-and-why-nationalism-beats-globalism/
Ervīns Jākobsons divos rakstos apskata NATO vēsturi un līdzšinējās darbības, lai parādītu, ka NATO nekad nav bijis agresors. Tas it kā nav nekāds jaunums, bet pa laikam nākas sasastapties ar kādu kremļa propagandas upuri. Tādu atsēdināšanai noder šie raksti.
Evita raksta, kā tas ir – būt mammai īsi pēc dzemdībām.
http://putnumeitene.blogspot.com/2016/07/stasts-par-busanu-mammai.html
Ritvars analizē “liberāļu” nievājošā apzīmējuma “putinists” lietošanu attiecībā pret nacionāli domājošiem cilvēkiem.
https://ritvars.wordpress.com/2016/07/20/putinisti-un-putinisti/
Vēl Ritvars pastāsta un parāda, kāda ir angļu Mančestra.
https://ritvars.wordpress.com/2016/07/14/mancestra/
Ēriks publiski dalās savā sāpē par kaimiņiem, kurus viņš apzīmē kā mūjābeļus.
http://eriks.lisovskis.lv/2016/07/20/tracina-5-musu-maja-mujabeli/