Šo grāmatu atradu savā telefonā. Sen to biju novilcis, bet tad uzreiz lasīt negribējās. Tagad sagribējās, jo nebiju mājās un neko daudz citu bez telefona glāstīšanas nevarēju iesākt. Ātri aizrāvos, labu laiku priecājos, ka lappušu vēl daudz, bet šī laime, protams, drīz vien beidzās. Tajā pašā laikā man liekas, ka šī grāmata nav pārstāstāma. Lai kā to mēģinātu darīt, man šķiet, ka rezultāts izskatītos muļķīgs. Un es tiešām nevaru iedomāties nevienu sev personīgi pazīstamu cilvēku, kam šo grāmatu varētu ieteikt. Arī man pašam to diez vai kāds ieteiktu.
Grāmatu nosaukumi Murakami man tomēr šķiet mazliet nejēdzīgi. Varētu domāt, ka lasāmi baletdejotāja piedzīvojumi vai vēža slimnieka atveseļošanās gaitas. Galīgi nekā tamlīdzīga. Grāmatas galvenais varonis bieži sapņo par viesnīcu, kurā kādreiz bijis, viņam šķiet, ka tajā kāds raud viņa dēļ. Viņš dodas uz viesnīcu, bet tā ir nojaukta un uzcelta no jauna. Galvenais varonis cenšas noskaidrot, kas noticis ar viesnīcas iepriekšējo īpašnieku un kur pazudusi draudzene, ar kuru viņš te agrāk bijis kopā. Tālākais ir lēnu, brīžiem fantastisku, bet ne neloģisku notikumu ķēde. Varoņi ir gudri, atmosfēra nedaudz skumja. Perfekti izturēts stils no pirmās līdz pēdējai lappusei.
Subjektīvais baudījums 9/10.