Ģertrūdes iela 133

Dzīvojamā ēka Ģertrūdes ielā 133 atrodas pašā Ģertrūdes ielas galā pie krustojuma ar Valmieras ielu. Pa Valmieras ielu ierasti brauc daudz automašīnu, kamēr Ģertrūdes iela ir salīdzinoši mierīga un klusa. Līdzīgas ir arī Bruņinieku un Stabu ielas starp Avotu un Valmieras ielām – interesantas, laika zoba skartas ēkas un samērā mierīga satiksme. Attiecīgajā Ģertrūdes ielas posmā pēdējos gados nojauktas kādas četras ēkas. Bet šoreiz par divām, kuras vēl eksistē.

Mazajai koka ēciņai attēla centrā adresi tā arī neatradu. Fiziski uz mājas plāksnītes ar adresi nav, skatījos vairākās kartēs, bet neko neatradu. Ģertrūdes ielā 133 atrodas četrstāvu ēka attēla kreisajā pusē. Bildītē paralēli Valmieras ielai var redzēt arī šķūnīšus. Tie jau labu laiku kā vairs neeksistē. Nodedzināti.

Pāris reizes esmu gājis garām šai ēkai tumsā. Nevaru galvot, bet šķiet, ka neviens tajā nedzīvo. Man pašam kaimiņos ir zināma ēka, kurā kāds dzīvo, bet iztiek bez elektriskā apgaismojuma. Varbūt no nojaukšanas šo Ģertrūdes ielas namiņu glābj tikai atrašanās pagalmā, kur tas ir mazāk bīstams garāmgājējiem. Kaut gan nemaz tik sliktā stāvoklī tas nešķiet un varbūt stāvēs vēl desmitiem gadu.

Ar ēku Ģertrūdes ielā 133, nav tik vienkārši. Nams celts 1902. gadā, arhitekts Jānis Alksnis. Pirms 11 gadiem izskatījās praktiski tāpat kā tagad, vienīgi pazudis žogs ēkas fasādes kreisajā pusē.

Tur tas piestiprinātais uzraksts zili baltā krāsā ir aizliegums ekspluatēt ēku.

Lūk, ko par ēku nesen rakstījusi Rīgas Būvvalde:

Būvei nepieciešama neatliekama renovācija vai restaurācija. Nesošās sienas saplaisājušas un ir avārijas stāvoklī. Pagraba pārsegums – avārijas stāvoklī. Ārējās kāpnes un kāpnes uz pagrabu ir avārijas stāvoklī un nav lietojamas. Metāla pārsedzes pagrabā ir sarūsējušas un zaudējušas nestspēju.

Nekavējoties, līdz bīstamības novēršanai, pārtraukt Būves ekspluatāciju; līdz 25.05.2016. veikt Būves konservāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot un iesniedzot Būvvaldē atbilstošu būvniecības dokumentāciju, par izpildi informējot Būvvaldi; uzliek par pienākumu Būves īpašniekam veikt visus nepieciešamos pasākumus un darbības, lai nepieļautu nevienas personas iekļūšanu Būvē.

Jāsaka, ka pirms dažiem mēnešiem, kad uzņēmu šīs bildes, vismaz divos dzīvokļos dega gaisma. Varbūt kāda pārbaude, varbūt arī iedzīvotāji nesteidzas pamest savu mājokli.

Interesanti, ka 2010. gadā noslēdzās publiskā apspriešana tuneļa būvei zem dzelzceļa, kas savienotu Ģertrūdes un Daugavpils ielas. Man šī iecere principā patīk, jo aptuveni trīs ar pusi kilometrus starp Lāčplēša ielu un Dienvidu tiltu ar auto nevar tikt pāri sliedēm, kuras ved uz Daugavpili. Arī ar divriteni vai bērnu ratiem ir grūtības, jo tie jānes pa kāpnēm vai nu Ģertrūdes ielas gājēju tunelī, vai Vagona parka pārejā. Vēl gājēji var lietot ne īpaši ērto Rēznas ielas šķērsojumu, kurš gan nepavisam nav pa ceļam uz Avotu ielas apkaimi.

Par tuneļa ieceri saņemtas 15 atbalstošas un 44 noraidošas atsauksmes. To ņemot vērā, būvvaldes padomes sēdē nolemts tuneļa būvniecības ieceri atbalstīt.

Bet tuneļa joprojām nav un neliekas, ka būtu uzsākti kādi darbi tā realizācijai. Apjautājos Rīgas domei:

Sakiet, lūdzu, kādā statusā šobrīd ir Ģertrūdes-Daugavpils ielu savienojošā tuneļa projekts?

Ļoti ātri saņēmu atbildi.

Sveiki, diemžēl nespējām panākt vienošanos ar privāto zemju īpašniekiem, tāpēc pagaidām projekts ir nopauzēts.

Palasot sabiedriskās apspriešanas atsauksmes, kļūst skaidrs, ka vietējie iedzīvotāji par tuneļa projektu nav nekādā sajūsmā. Minēts arī arguments, ka ēka Ģertrūdes ielā 133 celtniecības darbu rezultātā varot sagrūt. Pretarguments – visi riski tiekot apdrošināti.

Paskatījos kartē. Noderīgāks man šķistu tunelis, kurš savienotu Pērnavas un Lauvas ielas. Garāks, toties nekas ievērības cienīgs nebūtu jānojauc.