Sestdien devos ekskursijā gar Hapaka grāvi. Maršruts bija stipri līdzīgs pirms pieciem gadiem aprakstītajam ceļojumam uz Bolderāju. Visu aprakstīt nav vērts, bet dažas piezīmes veikt gribu.
Brīvdienu trešais autobuss ir smirdīgāks par vidusmēra darbdienu piecpadsmito trolejbusu.
Putnu ļoti maz. Eksotiskākais novērojums bija žagata.
Binokli stiept līdzi nebija vērts. Vienīgi, kad garām lidoja zvirbuļveidīgi putniņi, mēģināju noteikt, kas tie tādi ir. Izrādījās – lauku zvirbuļi.
Savdabīga, ļoti neliela ēciņa gandrīz blakus lidostai.
Uz žoga suns. Blakus aiz žoga bija arī īstie. Izklausījās visai apbēdināti, kad devos prom un nedevu vairs iemeslu riešanai.
Tur, kur agrāk bija ceļš, tagad ir uzstumts stāvs, trīsmetrīgs kalns. Gājējiem apkārtceļš pa grāvi, mašīnām jāgriež riņķī.
Siltumtrases pārvads un skati no tā.
Tālāk ceļi pārrakti.
Rudenī ejot, nav jāpārvar ūdens lāmas. Devos pa mazāk civilizēto taku. Neomulīgi palika brīdī, kad vienubrīd dažus metrus tālāk sadzirdēju cilvēku balsis. Runātājus tā arī neieraudzīju.
Neesmu floras foto mīļotājs, bet tāds attēls 24.oktobrī tomēr ir mazliet īpašs.
No tilta pār Hapaka grāvi ir palikuši vairs tikai daži balsti ļoti sliktā stāvoklī. Tas būtu jābūvē pilnīgi no jauna, bet diez vai to kāds jelkad darīs.
Mazdārziņu teritorija caurmērā izskatās vēl bēdīgāk nekā agrāk. Daudz nosvilinātu dārza būdiņu. Vietām drupas vien, pa tām dzīvojas tantes un meklē ko noderīgu. Turpat sastapu arī suņu trijotni, kas riedama devās man pretī. Nepatīkami, bet saglabāju mieru un lēni gāju pretī. Pēc brīža viens no viņiem jau priecājās, ka ticis paglaudīts.
Ir arī vietējais ielu tīkls.
Latvijas dzelzceļš ir uzbēris jaunu dambi pāri Hapaka grāvim. Visai liela daļa dārziņu līdz ar to nošķūrēta. Balticmaps-ā jaunais pārvads vēl nav iezīmēts. Jādomā, tas veidots ar mērķi novadīt vilcienus no Iļģuciema puses uz Krievu salu pa taisno bez vajadzības iebraukt Bolderājā.