Pamēģināju nokārtot šī gada testu, kuru nedaudz jau komentēja Agris Krusts. Jau pēc devītā jautājuma gribēju visam atmest ar roku, tomēr turpināju. Gala rezultātā man 36 jautājumos bija 8 kļūdas. Laikam kaut cik zinu informātiku, bet ne īpaši labi? Nu, droši vien. Es ar datoriem darbojos tikai kādus 17 gadus. Pēdējos 6 no tiem strādāju ar programmatūras izstrādi.
Tad kāpēc gribēju atmest testam ar roku? Jo tie jautājumi vietām ir bezjēdzīgi. Turklāt šķiet, ka testu sastādījuši filologi. Visu cieņu viņu darbam, bet, ja vidusskolas beidzējs gribēs darboties IT nozarē, viņam tie termini tik un tā būs jāiemācās no jauna angliski. Citādi viņš neko nesapratīs un viņu neviens nesapratīs.
Eksāmena tests ļoti lielā mērā ir latviešu-angļu valodas terminoloģijas zināšanu pārbaude. Es nezinu, kas ir skārienpaliktnis, teledarbs, krāssātspozme un daudz ko citu. Es to varu vienīgi iztēloties, ja cenšos šos terminus pārtulkot angliski. Piemēram, “vienotais resursu vietrādis”. Vienotais varētu būt united. Resursi jābūt resources. Vietrādis? Velns viņu zina. Vieta ir location. Pag, tad taču sanāk United Resources Location! URL-a! Un tad tu ceri, ka esi uzminējis pareizi.
Te viens no jautājumiem, kurā kļūdījos.
Ja neskatītos atbilžu variantus, es atbildētu Chrome / Internet Explorer / Firefox, Word, MS Paint / Snipping tool, +/- MS Powerpoint. Ja paskatos atbilžu variantus, tad A un B izmetu uzreiz. Jo kas ir meklētājprogramma? Tas, ka ierakstu pārlūkā google.lv? Tā, manuprāt, vispār nav lietojumprogramma. Paliek C un D. Bez C jau principā varētu arī iztikt, bez D grūtāk. Bet pareizā atbilde ir B.
Vai jautājums Kurš no datortīklu veidiem aptver visplašāko ģeogrāfisko apgabalu? Atbilžu variantos ir tāds Teritoriālais tīkls. Kas tas vispār tāds ir? Varētu atmest, bet tā ir pareizā atbilde.
Te vēl 9. un 10. jautājums.
OK, 9. ir vienkāršs. Bet, ja pēc būtības – ko maina tas, ka skolēns spēj noteikt šo interneta pakalpojuma veidu? Tas izskatās pēc kāda IT teorētiķa (tātad praksē tik ļoti neveiksmīga cilvēka, ka ne ar ko jēdzīgāku nodarboties nespēj) gara darba. Es, IT nozarē darbojoties, nekad neesmu dzirdējis, ka kāds tādus iedalījumus reāli lietotu. Un, pat ja lietotu, tas tāpat neko nemainītu. Būtu daudz lielāka jēga skolēnam pajautāt, kam EDS vispār ir vajadzīgs un ko tajā dara.
Bet 10.? Arī tas ietilpst vidusskolas informātikas kursā? Un to vērtē ar atzīmi! Vai VISC skolēnus uzskata par tādiem, kas bez īpašas apmācības nesajēdz, ka vajag noregulēt krēslu un monitoru tā, kā pašam ērtāk?
Ir arī jautājums, kurā jāzina, ar ko atšķiras HTML <h1> no <title>. Ziniet, lai arī man ir diezgan pieklājīga IT pieredze un Staciju esmu veidojis pats, es to nezinu. Man nav bijis lielas vajadzības bakstīties ar HTML. Ja kādreiz kādu nieku ievajagas, atrodu pareizo tag-u internetā.
Aplūkosim vēl vienu jautājumu.
Kas ir tīmekļa serveris? Manā izpratnē, lai kas tas arī nebūtu, tas ir serveris. Tātad dators. Un dators nekādā gadījumā nav programma. Tātad visas atbildes ir nepareizas. Lai pārliecinātos, pameklēju google, ko nozīmē network server. Lūk, atbilde no techopedia.com: A network server is a computer designed to act as central repository and help in providing various resources like hardware access, disk space, printer access, etc,. to other computers in the network.
Labi, ieskatam pietiks. Ar pārējo katrs var iepazīties pats: http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2017/
Kas ir praktiskajā daļā? Veikt uzdevumus MS Word, Powerpoint, Excel un Access vai arī šo programmu OpenOffice alternatīvās. Labi, pirmo trīs nepieciešamību vēl saprotu, bet Access? Veidot formas un vaicājumus? Cik bieži tas pēc skolas absolventam būs vajadzīgs? Nu, varbūt, ja cilvēks izvēlējies šo eksāmenu likt, tad viņam to arī būtu vēlams zināt. Tomēr iespēja, ka viņam to kādreiz nāksies praktiski darīt, ir labi ja daži procenti.
Tātad eksāmens vērtē skolēna spēju iezubrīt atbildes uz muļķīgiem jautājumiem un spējas kaut ko izdarīt ofisa programmatūrā. Manuprāt, šī eksāmena vērtējumam var būt tikai neliela saistība ar to, cik ļoti skolēns ir vai nav spējīgs IT nozarē. Šī eksāmena vērtējumu nedrīkst uztvert kā skolēna IT spēju apliecinājumu!
Es personīgi vidusskolu pabeidzu pirms 15 gadiem. Eksāmenā mums bija uzdevums programmēšanā un teorētisks jautājums, uz kuru vajadzēja sniegt mutisku atbildi. Varbūt bija vēl kas vienkāršs, bet es vairs neatceros. Šāda testa mums katrā ziņā nebija. Noliku eksāmenu uz 10.
Pilnībā piekrītu – tas eksāmens ir absolūts sviests!
Joprojām Microsoft produkti tiek pasniegti kā absolūtā pasaules taisnība. Neviena jautājuma par Linux. Sviests.
Tīmekļa serveris – web server
http://termini.lza.lv
OK. Bez terminoloģijas vārdnīcas nekādi.
10. jautājums
E monitors jāuzliek uz krēsla, uz galvas jāuzliek kāju paliktnis
Kāds ar švakākiem nerviem tādu varētu izvēlēties kā pareizo. Piemēram, es.
Web ir tīmeklis, tik daudz jau jāzina pat vecam aitišņikam. nevis tīmekļa serveri saukt par network server.
Un jaunie ļoti labi zina, kas tur pretī ir angliski. IT ir kļuvis divvalodīgāks. Arvien vairāk cilvēku saka saite un vietne , nevis saits un links utt (jā, retāk lietojamiem terminiem, protams, ir tāda joku piegarša…)
Kā jau rakstīju, tas ir lielā mērā terminoloģijas pārzināšanas tests, nevis IT zināšanu pārbaude. Šis gadījums attiecas tieši uz to.
Vai informātikas eksāmenam būtu jānotiek angļu valodā?
Nē. Drīzāk ar terminoloģijas vārdnīcu blakus.
Speciāli mane: iemācies izteikties adekvāti. Tikmēr no komentēšanas vari arī atpūsties.
kamēr vēl IP nenobanosi… Es tiešām nesaprotu Tavu problēmu. Tests ir idiotisks augstākajā mērā, bet riebjas, ka sprēgā uz valodu. Valodu vajag cienīt. Savu. Vienīgo.
Un to raksta anonīms cilvēks, kurš pirmīt sarakstīja tādā latviešu valodā, ka pamatskolas eksāmenu būtu pagrūti nolikt.
Jā, tests ir idiotisks. Jā, valoda ir jāciena. Arī komentāros, starp citu.
Oi, neesmu anonīms. Esmu Andis D. Kādā valodā es sarakstīju??? apvainojies par kvekšķi, ok. bet nestāsti par valodu kopumā. piedod, es varbūt reaģēju pārāk asi, bet šī aitišņiku um mārketinga un vēl kādu speciālistu rukšķēšana par latviešu valodas nabadzību iz nevedusi…
Labi, šo komentāru es atstāšu kaut vai tīri ilustrācijai. Lai katrs pats var aplūkot tavu latviešu valodu.
No manas puses šī diskusija ir beigusies.
Varēja jau nu tiešām paralēli iedot tos jautājumus angliski. Man “pielektu” daudz ātrāk. Daudzi IT jomas latviskojumi ir tik samudžināti, ka reāli nekad neviens dzīvē tā nerunā(s).
Latviju sapisīs latvieši. Nekādi ļaunie Hitleri, Puķini un Staļini netraucēs nedapistam latvietelim sapist savu zemi. Kuņasbērni.
Pats galvenais pisējs un nedapistais kuņasbērns ierunājās. Vai tikai ne arī vienīgais.
Slinkums skatīt visu eksāmenu, bet apspriestie jautājumi stipri atgādina 1999.gada 9.klases informātikas eksāmenu/ieskaiti (neatceros, kas tieši tas bija). Vai tiešām tas ir viss, ko vidusskolās informātikā māca?
Bet varbūt es muldu, un tas bija 2002.gada 12.klases eksāmens vai ieskaite.
Jā, tas eksāmens ir kāds ir. Šogad praktiskajā daļā (2. daļa) bija mikslis, kur daļa jāpilda teksta redaktorā, daļa prezentāciju lietotnē, daļa datņu pārlūkā. Tas ir ļoti labi! Dzīvē jau mēs operējam ar vairākām lietotnēm reizē.
Eksāmens ir gana neitrāls. Mēs to jau n gadus kārtojam iekš Fedora Linux + LibreOffice. Un pie LV terminiem pierod. Man lomkas bija pirmos 7 gadus 🙂 Bērnam, kurš tos lieto no 5. klasītes tie ir ierasti. Kkā tā 🙂
nu, tīklu (network) no tīmekļa (web) jau nu IT specs varētu atšķirt arī bez terminu vārdnīcas palīdzības
Man nav kompleksu atzīt, ka es uz sitiena kaut ko nezinu. Ja kāds spēj pamanīt tikai to, tad tā nav mana problēma.
Interesanti, ka ir tik daudz cilvēku, kuri nevilcinoties baksta man acī, ka kaut kur esmu kļūdījies, bet par pašu eksāmenu un līdz ar to raksta tēmu pēc būtības viņiem nav ne vārdiņa ko pateikt. Pagrūti jūs uztvert nopietni.
Nee. Nopietni. Kas ir mekleetaajprogramma? Tas jautaajums ir galiigi garaam. Kopumaa ir nedaudz jociigi.
Eksāmens, protams, kā pieminēji, filologu izravēts no saprotamiem vārdiem. Tomēr dīvaini, ka 6 gadus strādā programmēšanā un nespēj novērtēt Google sniegto meklētāju- kādam bija jāuzprogramē viss tas, kas notiek, kad nospied google.lv. Un pateikt ka Access (vai Base) cilvēkam nekad nebūs vajadzīgas- es teiktu ka ir vairāk kā daži procenti no IT, kuriem noderētu zināt, kas ir datu bāzes. Un h1 no title atšķiras būtiski, ja tu būtu pats taisījis stacija.org nevis izmantojis sagataves, tad atšķirību pilnīgi noteikti zinātu. Vēlreiz saku- eksāmena valoda būtu jāpārskata. Tomēr Tev arī vajadzētu pasekot jaunumiem un būt gatavam mainīt savu redzējumu uz lietām.
Interesants komentārs, tikai gaužām neprecīzs.
Vai es rakstīju, ka nenovērtēju Google sniegto meklētāju? Nē, nerakstīju vis.
Vai es rakstīju, ka Access un vēl jo vairāk Base nekad cilvēkam nebūs vajadzīgas? Nē, nerakstīju vis.
Vai es minēju, ka h1 un title neesmu lietojis, jo nav bijis tādas nepieciešamības? Jā, minēju. Tad kāpēc man vēlreiz vajag atgādināt par to būtisko atšķirību? Vai tad es apgalvoju, ka tie ir vienādi? Nē, neapgalvoju vis.
Man izskatās, ka no mums abiem tieši tu esi tas, kuram vajadzētu būt gatavākam mainīt savu redzējumu uz lietām.
Par Google – rakstīji, ka tavuprāt tā nav lietojumprogramma. Ka nav jēgas pieminēt, ka uzraksti google.lv.
Par Access – piekasījies pie formulējuma, lai būtu. Tik un tā uzskatu ka arī praktiskas zināšanas noderēs tiem, kas mācās informātiku
Par HTML – raksīji, ka pats taisīji staciju, kas ir maldinošs izteikums html zināšanu kontekstā.
Tu neapgalvoji, ka tie ir vienādi, bet visai lepni norādīji, ka nezini atšķrību.
Piezīme par neprecīzu komentāru nedaudz nevietā, ņemot paša raksta stilu.
Par Google es otrā teikuma domu vispār nespēju saprast.
Par Access esam nonākuši pie kopsaucēja.
Par HTML, nu, nezinu. Es varu pieņemt, ka var pārprast “esmu veidojis staciju” un domāt, ka es tur visu esmu no nulles kodējis. Bet tur tā nav rakstīts.
Lēnām nonākam pie kopsaucējiem. Par otro teikumu – jālieto komplektā ar pirmo. No tevis rakstītā var saprast, ka Google ir pati par sevi saprotama un nekur nebūtu jāpiemin.
Par HTML- tā tiešām varētu saprast(ka veidoji no nulles), ja piemini to komplektā ar savu pieklājīgo IT pieredzi. Lai izveidotu mājaslapas vai blogus lietojot jau gatavus dziņus, IT zināšanas ir diezgan sekundāras.
Lai vai kā, atzīstu, ka no manas puses komentāri pārāk ieslīgst detaļās un veidojas neauglīga diskusija. Visu augstākminēto varētu apkopot zem: “Man šķiet, ka vidusskolā apgūstamajām lietām ir lielāka nozīme nekā tas aprakstīts tavā bloga ierakstā”. Kad cilvēks sāk specializēties, viņam bieži liekas, ka tas, ko viņš neizmanto, nav vajadzīgs nevienam.
Par Googli, jā, protams, ka tā var saprast un tā arī tas būtu jāsaprot. Jo eksāmena jautājums ir par lietojumprogrammām. Es pieņemu, ka varbūt pēc kādas nebūt definīcijas var konstatēt, ka Google var klasificēt kā lietojumprogrammu, bet, ja atver vikipēdiju un izlasa definīciju, tad to izdarīt nudien nav viegli. Es teiktu, ka ir vajadzīga zināma fantāzijas deva. Latviskā definīcija ir ļoti nabadzīga, bet tās angliskā versija min visvisādus piemērus, bet Google nepiemin vispār. https://en.wikipedia.org/wiki/Application_software Un līdz ar to nav pat tik svarīgi, vai Google pēc definīcijas ir lietojumprogramma, vai nav. Jautājums ir pārāk viegli pārprotams. Tādam nevajadzētu būt eksāmenā.
Starp citu, īsti nepiekritīšu, ka paņemot gatavu lapas pamatu, to ar diezgan sekundārām zināšanām var publicēt kā blogu vai mājas lapu. Ir jābūt sajēgai par hostingu, kādus pakalpojumus tas piedāvā, kuri ir vajadzīgie. Jāsaprot, kā to risinājumu vispār uzlikt uz hostinga servera, kas un kā jākonfigurē, lai viss darbotos. Kas ir spraudņi, kam tie ir vajadzīgi? Kā dabūt, lai e-pasts beigtos ar mājaslapa.lv, kas ir FTP un kā to lietot, vismaz kaut kādai sajēgai par datu bāzes veicamajām funkcijām vajadzētu būt. Lūk, to arī vajadzētu skolā mācīt un eksāmenā vismaz kaut ko par to visu pajautāt. Citādi absolvents skolas gados lielos vilcienos tik viena kā iemācās ofisa programmatūru un iekaļ latviskos terminus. Ak, jā, vēl viņš zina, ar ko atšķiras title no h1. Un tad viņam nudien nekas cits neatliek kā meklēt kādu hosteri, kurš piedāvā visu uzreiz par krietni augstāku summiņu.
Rezumējot to visu, varu saprast un otrajā rindkopā rakstīto un pat piekrist tam. Mana sāpe ir par to, ka cilvēki skolā ir spiesti nomuļļāt gadus, apgūstot mazvērtīgas zināšanas. Vai tiešām to laiku nevar iztērēt lietderīgāk? Esmu pārliecināts, ka var.