Brīžiem, kad ir mazliet vairāk laika, bet lāgā neko citu bez telefona glāstīšanas iesākt nevar, ievilku telefonā vairākas grāmatiņas, arī šo.
Paīsā grāmatiņa nav diez ko pārpilna ar konkrētiem piemēriem, kā risināt situācijas. Uzsvars ir uz principiem un to skaidrošanu.
- Bērns ģimenē vienmēr cīnās par savu stāvokli hierarhijā. Tas ir dabiski, tā notiek, bet, ja tā nenotiek, tad tā drīzāk ir novirze no normas.
- Pazaudējot stingrību un konsekvenci, rodas pamatīgas ziepes. Bērnam vienlaicīgi vajag gan mīlestību, gan stingrību.
- Bērnus pērt vajag. Saprāta robežās, protams. Bet nepērt nemaz vai baidīties no pēršanas rada grūti risināmas problēmas.
- Bērns jānoliek pie vietas bez dusmu palīdzības. Ja tomēr noteikti vajag dusmoties, tad kaut kas nav pareizi.
Autors ir kristietis un grāmatas mērķauditorija drīzāk ir praktizējoši kristieši. Tas, manuprāt, ir diezgan nopietns trūkums. Nevis tāpēc, ka kristietība būtu slikta, bet tāpēc, ka nespēja, nevēlēšanās vai neprasme pamatot viedokli bez kristietības ņemšanas talkā rada šaubas par argumentu pamatojumu.
Izlasīju nepilnās divās stundās, automašīnā braucot. Ar dzīvesbiedreni parunājāmies un man jāatzīst, ka īsti kaut kas ar to grāmatu nav. Mums rodas tādi jautājumi, kādus grāmata neapskata vispār. Bet varbūt arī no tik īsas grāmatiņas neko daudz nevajag gaidīt.
Lieta, kas patika, bija ikdienas uzvedības dokumentēšanas tabula.
