Deivids Herberts Lorenss – Lēdijas Čaterlejas mīļākais

Izlasīju šo darbu jau pirms laba laika. Vienaldzīgu tas mani neatstāja, bet grūti kaut ko pateikt. Varbūt varētu neteikt neko, bet pierasts te par gandrīz katru grāmatu kaut dažus vārdus piefiksēt, un šī nebūtu pelnījusi būt izņēmums.

Sižets šai pirmoreiz 1928. gadā izdotajai grāmatai ir visai vienkāršs. Konstance Čaterleja apprecas, bet viņas vīrs ir spiests doties karā un no tā atgriežas ar paralizētu ķermeņa apakšdaļu. Konstance sākotnēji domā, ka tā arī pavadīs savu dzīvi visnotaļ vienmuļi intelektuālās sarunās, bet ar laiku tas viņai apnīk. Parādās rakstnieks Mikaeliss pret kuru Konstancei uzšķiļas liesmiņa. Pievilkšanas spēks ir abpusējs, tomēr Mikaeliss, lai arī aicina Kostanci pamest vīru un dzīvot kopā ar viņu, sievietei šķiet pilnīgi nepiemērots laulības dzīvei. Drīz vien Konstance satiek mežsargu Melersu un tālākais ir diezgan labi nojaušams.

Nozīmīga ideja darbā ir, ka ar gara dzīvi cilvēkam vien nepietiek, nepieciešamas arī miesiskas baudas. Tās grāmatā ir aprakstītas varbūt ne tik naturāli kā mūsdienu literatūrā, tomēr gana tieši un nepārprotami.

Ja palūkojas vikipēdijas ierakstā par šo darbu, tad liela daļa no tā veltīta cenzūrai un tiesas prāvām dažādās valstīs. Latviešu valodā Lēdijas Čaterlejas mīļākais pirmo reizi izdots 1934. gadā. Es pats lasīju 1991. gada izdevumu.

Gan jau ir cilvēki, kas šo grāmatu uzskata par izvirtušu, bet šī ne tuvu nav seksuālākā grāmata, ko esmu lasījis. Tā būtu lasāma arī bez seksa tajā, kas, manuprāt, norāda uz zināmu kvalitāti.

Cilvēku domas un jūtas ir aprakstītas mulsinoši detalizēti. Turklāt galvenā varone ir sieviete, pie kuras tēla un jūtām autors piestrādājis ļoti pamatīgi. Tieši tā arī, manuprāt, ir darba galvenā kvalitāte un iemesls, kāpēc to lasīs arī nākotnē. Darbs ir pārāk kvalitatīvi nostrādāts, lai būtu vienkārši pikants romāns. Vikipēdijā ir uzskaitītas 11 ekranizācijas, no kurām pēdējā bijusi pagājušajā gadā. Tas vien liecina, ka darbs nav novecojis.

Subjektīvais baudījums 8/10.