Fotoattēli ar skatiem no Rīgas pagātnes un parasti arī bildīte no mūsdienām.
Tramvaju, kas tolaik tricināja Pētera pirmā pieminekļa pamatus, vairs nav. Tā vietā ir zilibaltas auduma strēmeles, muzikanti un Vecrīgai nepiestāvoša milzīga viesnīcas ēka. Nelielais namiņš pie Laimas pulksteņa agrāk bijis citādāks, bet jaunajam nav nekādas vainas. Tas ir piemērs, ka var uzbūvēt kaut ko jaunu, respektējot jau apkārt esošo apbūvi.
Izskatās, ka tikai divas ēkas pastāv vēl arī mūsdienās – Makdonalds un Rīgas Krievu drāmas teātris, kura kupols tālumā saskatāms. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad ielu kafejnīca būtiski netraucē ne gājājiem, ne ainavu cienītājiem.
Kādas četras, piecas ēkas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Māja pa labi nez kā pamanījusies zaudēt stūra izvirzījumu. Melnstiklotā kaste ir viena no neiederīgākajām ēkām visā Vecrīgā.
Grūti saprast, vai kāda ēka vēl bez Pulvertorņa ir saglabājusies līdz mūsdienām. Skatu šodien neizdaiļo ne Vaļņu ielā regulāri novietotie automobiļi, ne divriteņu novietne.
Dzīvē šo kokos mazliet ieaugušo ēku kārtīgi apskatīt nemaz nav tik vienkārši. Tomēr neliekas, ka to būtu piemeklējušas kādas lielas izmaiņas.
Izskatās, ka agrāk Lielā Ģilde bijusi krāšņāka. Nav vairs ne pulksteņa, ne veco ieejas durvju. Par laimi vai nelaimi šo ēku tā kārtīgi apskatīt no ārpuses nemaz nav tik vienkārši, jo tā ir visai iespiesta starp blakus celtnēm.
Vieglāk varbūt pat būtu uzskaitīt objektus, kuri palikuši savās vietās. Kā redzams, koks apēd lielu daļu skata. Tā aizsegtās ēkas ir uzceltas no jauna.
Pulvertornis ir apaudzis ar džungļiem, nelielās, simpātiskās mājiņas ir nojauktas un to vietā ir lielas daudzstāvu ēkas. Arī nobildēt torni ir diezgan sarežģīti kārtējās ielu kafejnīcas dēļ. Man šķīet, ka agrāk te izskatījies glītāk.
Kā redzams, izmaiņu nemaz nav tik maz. Pulvertornim galā ir piebūvēta jauna ēka, Trokšņu ielā arī, šķiet, tagad ir citas ēkas. Grūti vienīgi saprast, kādēļ vajadzēja tornim piebūvēt klāt jaunu ēku, iznīcinot diezgan interesantu fasādi.
Man pašam šķiet, ka Trokšņu iela ir viena no klusākajām visā Rīgā. Vēl agrāk to saukuši par Trauksmes ielu, jo iela atradusies blakus nocietinājumu mūrim, kur kara gadījumā pulcējās pilsētas aizstāvji.