Senā Rīga – Mākslas muzejs
Kad iestāda tādus nelielus kociņus, tad jau ir glīti un ainavai arī netraucē, bet te ir skatāms rezultāts pēc daudziem gadiem.
Bildītes, senu notikumu pārstāsti un reizēm arī analīze.
Kad iestāda tādus nelielus kociņus, tad jau ir glīti un ainavai arī netraucē, bet te ir skatāms rezultāts pēc daudziem gadiem.
Tieši no tā paša punkta bildi taisīt nebija vērts. Paejot mazu gabaliņu uz priekšu, redzama šāda aina. Ja uz priekšu paiet vēl mazliet, kaut ko jau var saskatīt. Bez šīs lapenes saglabājusies ir arī fonā redzamā ēka pa kreisi.
Ēka drusku noplukusi, tomēr tāpat kā agrāk stāv savā vietā, neskatoties uz lielajām izmaiņām apkārtnē.
Labi, ka cilvēki, kas dzīvoja toreiz, neredz kā Vefs un tā apkārtne izskatās šodien.
Vārti tapuši par godu Krievijas (Aleksandra) uzvarai pār Napoleonu. Precīzi šo vietu identificēt nevar, bet vajadzētu būt aptuveni šeit. Satiksmei kļūstot intensīvākai, Aleksandra vārtus pārvietoja tālāk – pie Šmerļa un pēc tam uz Viesturdārzu.
Trūkst divu koka ēku un tramvajs arī pa Brīvības ielu jau sen kā vairs nekursē.
Pat koki ir aptuveni tikpat augsti cik agrāk.
Senākā bilde pirmajā acu uzmetienā man atgādināja nevis Brīvības, bet gan Blaumaņa / Barona ielas krustojumu. Diemžēl atkal satiksme patraucēja uzņemt bildi no vajadzīgā punkta. Jaunā ēka pa kreisi šķiet pārspīlēti izspiedusies uz āru.
Lielākā daļa ēku palikušas tās pašas. Tur, kur agrāk bijušas koka ēkas, tagad ir apkārtnē visai neiederīgā bijusī “Rīgas modes” ēka. Bildēts nav gluži no tā paša punkta, jo mūsdienās satiksme Brīvības ielā ir krietni intensīvāka.
Šodienas Brīvības ielā divstāvu koka ēku atlicis ļoti maz. No šī attēla – neviena pati.