Politika

Ja palasa biedrības “Kam pieder valsts?” (tā saucamā Artusa Kaimiņa biedrība) programmu, tā pārsteidz ar savu sakarīgumu. Izskatās, ka tur ir liels potenciāls rasties partijai, kura varētu būt pat populārāka par Zatlera partiju savulaik.

Man patīk, ka biedrība ir par demokrātiju un atklātību. Man personīgi šīs vērtības ir ļoti būtiskas. Demokrātija tādēļ, lai mani un manus tuviniekus nemēģinātu apspiest visādi plānprātiņi. Atklātība tādēļ, lai būtu skaidrs, kas vispār notiek. Ja ir slikti, tad tā arī jāsaka, jo citādi uzlabojumus veikt nevar.

Ja kāds grib mēģināt iesaistīties partijas izveidē un līdz ar to politikā, tad šis ir ļoti piemērots brīdis. Varbūt nekas īpašs nesanāks, bet sākums izskatās ļoti cerīgs.

Es diez ko negribētu būt slavens. Tas liekas ļoti neērti un personīgo brīvību ierobežojoši.

Savulaik draugs stāstīja, ka esot ar kursa biedriem organizējuši tikšanos, bet tā laika premjerministrs neesot varējis ierasties. Drošības apsvērumu dēļ viņam savas aktivitātes bijis jāieplāno ļoti savlaicīgi.

Vai arī – tu paņem no nomas automašīnu, kurai, kā izrādās, OCTA nav bijusi derīga. Tu, protams, esi uzticējis nomai un neesi OCTA termiņu pārbaudījis. Tad tevi notver policija, uzliek sodu un rada noziedznieka slavu masu medijos.

Sevišķi slavens cilvēks nevar pat pa ielu mierīgi pastaigāt vai pavizināties ar trolejbusu. Savukārt mazpazīstams indivīds var pat mazliet pārkāpt likumu un nevienu tas īpaši neinteresēs. Iedomājieties ažiotāžu masu medijos, ja Einars Repše tiktu izsēdināts no tramvaja par braukšanu bez biļetes. Bet kuru interesēs, ja tā gadīsies man?

Daudz labprātāk es būtu ietekmīgs, relatīvi nezināms tips. Kā, piemēram, šis te: …

Ideāls premjera kandidāts šajā situācijā, manuprāt, būtu privātajā sektorā un mazliet arī valsts darbā labi pieredzējis vadītājs, kurš nav politiķis. Politiķi likt nevar, jo, ja pat salīdzinoši nekaitīgo un miermīlīgo Straujumu “izēda”, jebkuram pēctecim draudēs tieši tas pats. Nepieciešams vadītājs, kurš neuztrauktos par savu politisko karjeru. Tā kā par ministrijām atbildīgās joprojām, visticamāk, būs tāsRead More »Sapnis par premjerministru

Fragments no ziņas LSM.LV: “Pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā esošās informācijas Francijas galvaspilsētā Parīzē atrodas 28 Latvijas valstspiederīgie. Pašreizējā informācija liecina, ka neviens no viņiem nav cietis, apliecināja ĀM preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons. Jansons apliecināja, ka četri no Latvijas valstspiederīgajiem atradušies rajonos netālu no terora aktu vietām, taču neviens no viņiem nav cietis. ”Read More »Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai

Kad liekas, ka neko jaunu vairs “bēgļu” sakarā pateikt nevar, parādās, kas, teiksim, šāds. Valdība paņem “bēgļus”, piešķir viņiem kaut kādu minimālu pabalstu un pārējais viņus vairs neinteresē. Lai pašvaldības tiek galā.