Skip to content

Valsts pārvalde

Kā vajadzētu vadīt valsti un kā tas reāli notiek.

Aicinājums likvidēt neatkarību

Krimināllikums:

82.pants. Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību

(1) Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Komentārs pie raksta “Latvijas politiķi: Mums ir divas iespējas – uzņemt bēgļus vai arī maksāt”:

Es piedvaju treso vislabako variantu – lukt krieviju mus anektet. Tad mes busim vidizaka valsts pasaule !

 

Vai komentāra autors ir pārkāpis krimināllikuma 82. pantu?

Pareizā atbilde parīt.

Par “Kam pieder valsts?”

Ja palasa biedrības “Kam pieder valsts?” (tā saucamā Artusa Kaimiņa biedrība) programmu, tā pārsteidz ar savu sakarīgumu. Izskatās, ka tur ir liels potenciāls rasties partijai, kura varētu būt pat populārāka par Zatlera partiju savulaik.

Man patīk, ka biedrība ir par demokrātiju un atklātību. Man personīgi šīs vērtības ir ļoti būtiskas. Demokrātija tādēļ, lai mani un manus tuviniekus nemēģinātu apspiest visādi plānprātiņi. Atklātība tādēļ, lai būtu skaidrs, kas vispār notiek. Ja ir slikti, tad tā arī jāsaka, jo citādi uzlabojumus veikt nevar.

Ja kāds grib mēģināt iesaistīties partijas izveidē un līdz ar to politikā, tad šis ir ļoti piemērots brīdis. Varbūt nekas īpašs nesanāks, bet sākums izskatās ļoti cerīgs.

Pretspiegu grozījumi

Visvairāk “pretspiegu grozījumu” sakarā mani satrauc relatīvais klusums publiskajā telpā. Pieņemu, ka ne visi zina, par ko ir runa, tāpēc mazliet pārstāstīšu saviem vārdiem.

 

Kā zināms, Krievija veica Krimas aneksiju un uzreiz pēc tam Ukrainā parādījās tā sauktie zaļie cilvēciņi. Par karu to nosaukt bija kaut kā neērti, tāpēc to sāka dēvēt par hibrīdkaru. Tā teikt, karš vispār ir, bet, lai Kremlis neapvainotos, to nosauca mazliet citādāk.

Latvijai kā potenciālam Kremļa vardarbības mērķim, būtu jābūt gatavai gan karam, gan hibrīdkaram. Tad nu Latvijas gudrās galvas specdienestos, parlamentā un Providus-ā sadomāja veikt izmaiņas krimināllikumā. Tiktāl loģiski, vai ne? Bet kādēļ izmaiņām likumdošanā bija vajadzīgs gaidīt vairāk nekā divus gadus? Un kādēļ šos grozījumus tagad virza steidzami?

Atbilde ir ļoti vienkārša – lai valsts prezidents tos nespētu vēlreiz “atmest atpakaļ” un lai nebūtu pat teorētisku iespēju apstādināt šos grozījumus tautas referendumā. Faktiski tiek sagrābta vara Latvijā. Tas ir, ja ne apvērsums, tad kas ļoti līdzīgs tam.

Būs daudz vieglāk ierosināt krimināllietu pret nevēlamu indivīdu. Publiski ierosināji izmest Solvitu no Nacionālās Drošības padomes un kāds tevis teikto uztvēra nopietni? Tev piedraudēs ar krimināllikumu, iespējams, izsauks uz Drošības policiju un varbūt piedāvās sadarboties. Kārdinājums piekrist būs milzīgs. Ja būsi principiāls un spītīgs, tev tiks piemeklēts pants, ierosināta lieta un varēsi laimīgs piestaigāt uz pratināšanām un gadiem ilgi gaidīt savu tiesu. Diezgan pamatīgas neērtības ir ļoti reālas. Attaisnojošs tiesas spriedums gan nē. Pārsūdzības mēdz būt ilgas un neproduktīvas. Ja būsi izcēlies ar ko īpaši nejauku, var arī nosēdēt savus labākos dzīves gadus cietumā ar ne tiem simpātiskākajiem kameras biedriem.

Ir ļoti ērti labticīgi paļauties, ka “viņi zina, ko dara”. Ja painteresējas vairāk, ko tieši un kā mūsu specdienesti dara, tad paļauties uz tādiem kļūst ļoti, ļoti grūti. Ja neesiet interesējušies paši, lūdzu ticiet tiem, kuri to dara. Pameklējiet kaut vai pietiek.com informāciju par SAB, Drošības policiju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu. Man personīgi radies iespaids, ka tur strādā tieši tādi paši “haļavščiki” kā citās valsts iestādēs. Pārsvarā ne tie talantīgākie ļaudis, kuri grib strādāt pēc iespējas mazāk. Neiztrūkstoši ir arī tipi, kuri atraduši iespējas, kā ar darba palīdzību papildus piepelnīties. Ja tic astoņkājim, tad milzīgos apmēros (piem., 100’000 eiro SAB Sparānam).

 

Grozījumi krimināllikumā ir kā tādas atombumbas radīšana. Nekad nevar zināt, vai kāds idiots to neuzspridzinās pašiem virs galvas. Pieņemsim, ka jūs personīgi pazīstiet Āboltiņu vai Gaidi Bērziņu un ticiet, ka viņi ir normāli cilvēki, kuriem nekas “tāds” nevar pat prātā ienākt. Ļoti iespējams, ka jums ir pilnīga taisnība. Tikai viņi neviens pie varas nebūs mūžīgi. Un, vai atcerieties, ka Hitleru ar viņa nacistiem savulaik parlamentā ievēlēja demokrātiskā veidā? Faktiski tiek sagatavota dāvana – superierocis jaunai, totalitārai valdībai.

Jūs domājiet, ka es lieki dramatizēju un ka jūs tas neskars? Es nebūtu tik optimistisks. Attieksme “bet es taču neko neesmu izdarījis” ir bijusi vairumam upuru, kuri vēlāk tikuši izsaukti uz čeku (kas ir SAB, MIDD un DP analogs un priekštecis) izvesti lopu vagonos vai vienkārši nošauti Stabu ielas pagrabos. Citādi taču viņi būtu aizbēguši vai pretotos.

 

Ja neticiet, nevēlieties iedziļināties, tas ir saprotami un uz to arī neviens nespiež. Bet tad, lūdzu, respektējiet tos, kuri šos jautājumus ir pētījuši. Dalieties ar informāciju par krimināllikuma grozījumiem. Paudiet savu subjektīvo attieksmi pret tiem, kamēr tas legāli vēl ir iespējams. Uzdodiet jautājumus tviterī partijām, konkrētiem deputātiem. Lai viņi atbild, lai komentē. Mēģināsim izglābt mūs pašus, kamēr vēl nav par vēlu.

 

Dievs svētī Latviju!

Slava

Es diez ko negribētu būt slavens. Tas liekas ļoti neērti un personīgo brīvību ierobežojoši.

Savulaik draugs stāstīja, ka esot ar kursa biedriem organizējuši tikšanos, bet tā laika premjerministrs neesot varējis ierasties. Drošības apsvērumu dēļ viņam savas aktivitātes bijis jāieplāno ļoti savlaicīgi.

Vai arī – tu paņem no nomas automašīnu, kurai, kā izrādās, OCTA nav bijusi derīga. Tu, protams, esi uzticējis nomai un neesi OCTA termiņu pārbaudījis. Tad tevi notver policija, uzliek sodu un rada noziedznieka slavu masu medijos.

Sevišķi slavens cilvēks nevar pat pa ielu mierīgi pastaigāt vai pavizināties ar trolejbusu. Savukārt mazpazīstams indivīds var pat mazliet pārkāpt likumu un nevienu tas īpaši neinteresēs. Iedomājieties ažiotāžu masu medijos, ja Einars Repše tiktu izsēdināts no tramvaja par braukšanu bez biļetes. Bet kuru interesēs, ja tā gadīsies man?

Daudz labprātāk es būtu ietekmīgs, relatīvi nezināms tips. Kā, piemēram, šis te: …

Premjerēšana

Masu medijos, pēc Straujumas atkāpšanās ir ļoti daudz tukšu ziņu par jauniem premjerministra meklējumiem. Tikmēr Straujuma mierīgi turpina strādāt. Neviens vairs netincina, kad viņa beidzot ies prom uz Saeimu un retais vairs tikai interesējas, ko tieši viņa šobrīd dara. Ir pilnīgi reālas iespējas pieņemt tādus Ministru kabineta noteikumus, kurus citādi nevarētu, jo tiem pievērstu uzmanību.Read More »Premjerēšana

Konsekvence

Zviedrijas bēgļu mīlestības un tam sekojošās, likumsakarīgās noziedzības pieauguma un joprojām cauro ES robežu kontekstā, atgādināšu, ko norvēģu lielākais laikraksts Aftenposten vēstīja pirms četrarpus gadiem. Pēc Ziemeļvalstu policijas darbinieku asociācijas ziņām, par 80% visu organizētās noziedzības gadījumu Ziemeļvalstīs atbildīgi tieši baltieši. “Šādā situācijā vairs nevaram dzīvot. Ja Baltijas valstis neko nedara, lai tiktu galā arRead More »Konsekvence

Humānisti

Man ir bail. No līdzcilvēkiem, no viņu reliģiozās apsēstības ar bēgļmīlestību. Viņi ir tik ļoti gatavi mīlēt pilnīgi svešus cilvēkus, par kuriem nudien netrūkst negatīvas informācijas un uz kuriem vajadzētu kā minimums skatīties piesardzīgi, ka tā vārdā ir gatavi sev labi pazīstamajiem līdzcilvēkiem, tautiešiem, velns parāvis, rīkli pārgrauzt. Viņu vidū ir tādi idioti, ka nespējRead More »Humānisti

Sapnis par premjerministru

Ideāls premjera kandidāts šajā situācijā, manuprāt, būtu privātajā sektorā un mazliet arī valsts darbā labi pieredzējis vadītājs, kurš nav politiķis. Politiķi likt nevar, jo, ja pat salīdzinoši nekaitīgo un miermīlīgo Straujumu “izēda”, jebkuram pēctecim draudēs tieši tas pats. Nepieciešams vadītājs, kurš neuztrauktos par savu politisko karjeru. Tā kā par ministrijām atbildīgās joprojām, visticamāk, būs tāsRead More »Sapnis par premjerministru

Ārlietu ministrija atbild

Pateicoties ļoti ātrajai (nepilna diennakts) Ārlietu ministrijas atbildei, tagad ir skaidri zināms, kāpēc LSM ziņoja tieši par 28 Latvijas valsts piederīgajiem. Atbildot uz Jūsu 2015.gada 15.novembra e-pasta vēstuli, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka laika periodā no 14. novembra pusnakts līdz plkst. 9.30 ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu sazinājās 28 Latvijas valstspiederīgie noRead More »Ārlietu ministrija atbild