Skip to content

Valsts pārvalde

Kā vajadzētu vadīt valsti un kā tas reāli notiek.

Mežs ir mājas

Pirms vairākām dienām man bija liela veiksme piedalīties meža pūču gredzenošanā. Bija prognozēts, ka tiks gredzenoti seši pūcēni divos būros, bet sastapām tikai četrus. Divu cālīšu vairs nebija. Pūcēm ir diezgan grūta dzīve. Jau kopš piedzimšanas viņi ir atkarīgi no tā, vai pūču tēvs spēs samedīt pietiekoši daudz kukaiņus, putniņus un pelītes, lai būtu koRead More »Mežs ir mājas

Ko iesākt ar Ušakovu?

Ir vairāki Ušakovi. Viens no tiem ir reāls cilvēks, kurš ēd, dzer, staigā, runā. Viņu man gadījies redzēt divas reizes. Grīziņkalna 1. maija mītiņā, kur es viņu pirmajā brīdī nepazinu. Un Raiņa bulvārī pie referenduma par Saeimas atlaišanu iecirkņa. Nils tobrīd iecirkņa priekšā atvadījās no žurnālistiem, katram no tiem paspiežot roku. Izskatījās ļoti pieklājīgi. UzRead More »Ko iesākt ar Ušakovu?

Īsts politiskais teātris

Pēdējās dienas visvairāk igauņus apskaužu par teātri. Konkrēti par NO99 un jo īpaši par projektu NO75 Unified Estonia Assembly. Pastāstīšu sīkāk. Gadu pirms kārtējām parlamenta vēlēšanām teātra NO99 vadītāji sasauca preses konferenci un paziņoja par politiskas partijas izveidi. Viņiem esot apnicis, ka politika, politiķuprāt, esot kas tāds, ar ko varot nodarboties tikai viņi un kaRead More »Īsts politiskais teātris

Par nodokli ārvalstīs reģistrētam automobilim

Ja gadījumā neesiet vēl piefiksējuši, tad paziņošu “labo vēsti”. Dārgie deputāti parūpējušies, ka par ārzemēs reģistrētu automobili Latvijas ceļos turpmāk būs jāmaksā nodoklis. Par vienu dienu 10 eiro. Lielākiem termiņiem – atlaides. Ja var pierādīt, ka automobilis lietots dienesta pienākumiem, tad nodoklis nebūs jāmaksā. Iemesls izmaiņām būtībā ir diezgan skaidrs. Apkarot bāleliņus, kuri reģistrē savusRead More »Par nodokli ārvalstīs reģistrētam automobilim

Jaunā Eiropas Savienība

Uzzinot par Brexit, biju samērā priecīgs. Jo, nu tad beidzot ES birokrāti būs spiesti saprast, ka līdzšinējais virziens uz Eiropas Savienotajām Valstīm (ESV) jāaptur un jāpārskata. Tagad vairs tik priecīgs neesmu. Jo nebiju gaidījis tāda apmēra ES birokrātu ietiepību, iedomību un tuvredzību. Par ko liecina vēlme pēc iespējas izmest UK no ES? Par sakāpinātām emocijāmRead More »Jaunā Eiropas Savienība

Kā parakstīties par referendumu saglabāšanu Latvijā

Ir pienākusi reize, kad ikviens no mums var pielikt roku, lai apturētu “gudro galvu” nodomu padarīt referendumus Latvijā par faktiski neiespējamiem. Tas prasīs tikai 2-3 minūtes. Praktiski ir apturēts Satversmes 2. pants „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Šogad vēl var paspēt atgriezties pie 1922. gada Satversmes Sapulces noteiktās kārtības, tautas nobalsošanas ierosināšanai. Nākamajā gadā tas vairāk nebūs iespējams. Aicinām atgriezties pie 1922.gada Satversmes Sapulces noteiktās kārtības. Formulējums -2012.gada 8.novembrī pieņemtā likuma ”Grozījumi likumā ”Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” atcelšana. Šis likums, stājoties spēkā 2015. gada 1. janvārī, noteiks nepārvaramu ierobežojumu tautas tiesībām – prasību jauna likumprojekta iniciatoriemRead More »Kā parakstīties par referendumu saglabāšanu Latvijā

Par aicinājumu likvidēt neatkarību

Pareizā atbilde: krimināllikums nav pārkāpts. Ievietotais teksts (Es piedvaju treso vislabako variantu – lukt krieviju mus anektet. Tad mes busim vidizaka valsts pasaule !) interneta ziņu portālā (..) nesatur tādus vārdus, izteicienus vai frāzes, kuras aicinātu vardarbīgi gāzt Latvijas republikas varu, vardarbīgi grozīt pastāvošo valsts iekārtu vai likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Pats komentāra teksts no lingvistiskā viedokļa satur izteiktu personas priekšlikumu “lūgt” mūs anektēt, ar vārdu “mūs” pieņemot, ka ir domāta Latvijas republika. Līdz ar to persona izteikusi teorētisku variantu, ka pati Latvijas Republika oficiāli lūgtu likvidēt savu valstisko neatkarību, nevis, ka tieši šī persona aģitē par tās likvidāciju.Read More »Par aicinājumu likvidēt neatkarību

Aicinājums likvidēt neatkarību

Krimināllikums: 82.pants. Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību (1) Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Komentārs pie raksta “Latvijas politiķi: Mums ir divas iespējas – uzņemt bēgļus vai arī maksāt”: Es piedvaju treso vislabako variantu – lukt krieviju mus anektet. Tad mes busim vidizaka valsts pasaule !   VaiRead More »Aicinājums likvidēt neatkarību

Par “Kam pieder valsts?”

Ja palasa biedrības “Kam pieder valsts?” (tā saucamā Artusa Kaimiņa biedrība) programmu, tā pārsteidz ar savu sakarīgumu. Izskatās, ka tur ir liels potenciāls rasties partijai, kura varētu būt pat populārāka par Zatlera partiju savulaik. Man patīk, ka biedrība ir par demokrātiju un atklātību. Man personīgi šīs vērtības ir ļoti būtiskas. Demokrātija tādēļ, lai mani un manus tuviniekus nemēģinātu apspiest visādi plānprātiņi. Atklātība tādēļ, lai būtu skaidrs, kas vispār notiek. Ja ir slikti, tad tā arī jāsaka, jo citādi uzlabojumus veikt nevar. Ja kāds grib mēģināt iesaistīties partijas izveidē un līdz ar to politikā, tad šis ir ļoti piemērots brīdis. VarbūtRead More »Par “Kam pieder valsts?”

Pretspiegu grozījumi

Visvairāk “pretspiegu grozījumu” sakarā mani satrauc relatīvais klusums publiskajā telpā. Pieņemu, ka ne visi zina, par ko ir runa, tāpēc mazliet pārstāstīšu saviem vārdiem.   Kā zināms, Krievija veica Krimas aneksiju un uzreiz pēc tam Ukrainā parādījās tā sauktie zaļie cilvēciņi. Par karu to nosaukt bija kaut kā neērti, tāpēc to sāka dēvēt par hibrīdkaru. Tā teikt, karš vispār ir, bet, lai Kremlis neapvainotos, to nosauca mazliet citādāk. Latvijai kā potenciālam Kremļa vardarbības mērķim, būtu jābūt gatavai gan karam, gan hibrīdkaram. Tad nu Latvijas gudrās galvas specdienestos, parlamentā un Providus-ā sadomāja veikt izmaiņas krimināllikumā. Tiktāl loģiski, vai ne? Bet kādēļRead More »Pretspiegu grozījumi