Cilvēka garīgā attīstība, ceļš uz zināšanām, dažādas atziņas.
Ja tu, cilvēks, ikdienā sastopies un komunicē ar cilvēkiem, kuri savos uzskatos ir līdzīgi tev pašam, liekas, ka viss ir kārtībā. Ja lielākoties sanāk komunicēt ar cilvēkiem, kurus uzskati par ne tik gudriem kā tu pats, tad sanāk, ka pastāvīgi būsi tādā kā mūžīgā opozīcijā, reizēm mēģināsi otru pamācīt un būs diezgan grūti progresēt pašam.Read More »Par līdzcilvēkiem
Līdz šim es tā arī ne reizi neesmu pasmaidījis par Slaktera slaveno frāzi “Nothing special”. Jo būtībā viņam ir pilnīga taisnība. Bet ne par to es gribēju rakstīt. Tautas forumā ir parādījies visai spēcīgs ieraksts par krīzi, tiek pausta arī doma, ka nekas īpašs jau Latvijā nemaz nav noticis. Pagaidām tas arī ir vissakarīgākais rakstsRead More »Par krīzi un nothing special
Reizēm es iedomājos, kas internetā notiks pēc, teiksim, gadiem 10. Ja patlaban, ierakstot google, vārdu “sekss”, tiek paziņots par 1 140 000 rezultātiem, cik rezultātu būs vēlāk? Un kā tajā jūklī varēs atrast tieši to, kas vajadzīgs? Jau šobrīd ar to ir problēmas. Informācijas daudzums internetā pieaug nežēlīgi straujos tempos. Būs nepieciešama efektīva šķirošanas sistēma,Read More »Informācijas ekspansija internetā
Šī bibliotēka ir pilna ar stāstiem par šķietamiem triumfiem, un tas manī vieš pamatīgas aizdomas. Lasīt par izciliem sasniegumiem nozīmē ļauties maldinājumam, jo, cik esmu novērojis, pat vidus- un augstākajai šķirai piederīgu balto cilvēku vidū neveiksme ir norma. Sevišķi negodīgi tas ir pret jaunatni – atstāt viņus pilnīgi nesagatavotus ākstu lomām un milzu bedrēm, kurāsRead More »Par neveiksmēm
Laika visiem cilvēkiem ir vienādi daudz. Tikai tā izmantošanas prioritātes atšķiras.
Visa mūsu dzīve neatkarīgi no tā, vai mēs gribam vai negribam to apzināties, īstenībā ir atkarīga no atbildes uz vienu jautājumu, no kura nevar izvairīties. Tas ir tāds: “Vai es dzīvoju pats savu dzīvi, vai arī es dzīvoju dzīvi, kādu no manis gaida citi?” Plašajā sabiedrībā vienmēr kāds apmierinās ar to, ka orientē dzīvi saskaņāRead More »Par vērtībām
Mēs visu mūžu mācāmies dažādas lietas. Tā tam vajadzētu būt no dzimšanas brīža, bet pēc pusaudža vecuma parasti garīgā attīstība piebremzējas. Kāpēc tieši ap to laiku parasti cilvēks tā brīža vērtības pieņem par relatīvi nemainīgām un tālāk viņa uzskatos mainās tikai nianses? Tieši tad dzīvē pamatīgi iespiežas dažādi (pieaugušo) laika kavēkļi, kuri dod iespēju nedomāt,Read More »Tell me lies, tell me sweet little lies
Šorīt mani uzrunāja iestādes sargs. Es gan neatceros, ko viņš teica, bet tas arī nav svarīgi. Fonā diezgan paskaļi skanēja “You only live once”. Un es iedomājos – bet cik gan gadus šis vīrs strādā par apsargu?
Vai rakstot lietas ar negatīvu nokrāsu kā piemēram “sētniece Maša atkal aizmirsusi izslaucīt ielu” vai “lielveikalā “Nelga” kasieres regulāri neapkalpo klientus valsts valodā”, ir iespējams padarīt pasauli jaukāku, skaistāku un gaišāku?
Iegūtā kārtība ir tieši proporcionāla haosam, kas rodas kur citur.