Skip to content

Putni

Personīgie putnu (un mazliet arī citu radību) novērojumi.

Zaļo vārnu būru apsekošana

Tā kā vairākums lasītāju zaļo vārnu varētu pazīt slikti, vispirms dažos vārdos par viņu.

[caption id="attachment_5919" align="aligncenter" width="736"]Zaļā vārna Zaļā vārna[/caption]

Zaļā vārna ir skaists, zils putns, nedaudz mazāks par pelēko vārnu. Tās pie mums atlido maija sākumā, aizlido augusta beigās. Zaļā vārna ir, iespējams, apdraudētākā Latvijas ligzdojošā putnu suga. Latvijā ligzdo kādi 20-25 pāri putnu.

Zaļās vārnas ligzdošanai gandrīz vienmēr izvēlas vienu un to pašu teritoriju. Tātad, ja vienā teritorijā radīsies problēmas, viņas, visticamāk, nelidos ligzdot citur. Tāpēc Latvijā ir palikušas vien dažas vietas, kur zaļo vārnu var sastapt. Putni savā starpā ir saradojušies, kas potenciāli mazina iespējas sekmīgi radīt pēcnācējus un izdzīvot. Negredzenotus putnus Latvijas teritorijā redz ļoti, ļoti reti. Bet gredzenotos – tikai Latvijā dzimušus.

Lietuvā ir mazāk zaļo vārnu nekā Latvijā. Igaunijā kopš 2011. gada zaļās vārnas vairs neligzdo. Maz šo putnu ir Baltkrievijā. Polijā, kuras teritorija ir gandrīz piecas reizes lielāka par Latvijas teritoriju, nesen bijis mazāk zaļo vārnu nekā Latvijā (2014. gadā atrasti 24 pāri). Zviedrijā, Vācijā, Čehijā to vairs nav nemaz. Vairāk zaļo vārnu ir zem Karpatiem – Ungārija, Rumānija, bet tas jau ir ļoti tālu no mums.

[caption id="attachment_5914" align="aligncenter" width="722"]Zaļo vārnu izplatības karte 2008 - 2012 Zaļo vārnu izplatības karte 2008 – 2012. Dati novecojuši, jo zaļās vārnas var sastapt vairs tikai pierīgā. Avots: http://bd.eionet.europa.eu/article12/summary?period=1&subject=A231[/caption]

Cīņa par izdzīvošanu tātad ir ļoti nopietna. Tajā pašā laikā mednieki no Serbijas, Horvātijas, Kipras, Saūda Arābijas, Lībijas, Omānas u.c. zaļās vārnas šauj. Vienā dienā viens “tā gala” mednieks mierīgi nošauj putnus, kuru skaits ir lielāks par visu Baltijas valstu populāciju kopā ņemot. Bildēs to redzēt ir diezgan šausmīgi.

Zaļās vārnas ir piesardzīgas un tuvumā cilvēkus nemēdz laist. Raksta augšējā bilde tapusi 2014. gadā ar divdesmit reižu palielinājumu, īpaši nemēģinot slēpties. Ejot tuvāk, putns aizlidoja.

Ja zaļās vārnas grib labi apskatīt nevis aizbiedēt, tad nepieciešams teleskops.

[caption id="attachment_5922" align="aligncenter" width="1500"]Lūk, kāds ir drošs attālums zaļās vārnas vērošanai. Lūk, kāds ir drošs attālums zaļās vārnas vērošanai. Bildē putnu pat saskatīt nevar, bet viņš tur ir – sēž uz elektrolīnijas vada.[/caption]

Zaļās vārnas ir dobumperētāji. Tā kā lielu, dobumainu koku paliek aizvien mazāk, putnu būri kļūst aizvien nepieciešamāki. Zaļo vārnu pieradināšana pie būriem sekmīgi notiek kopš 1999. gada.

Precīzs zaļo vārnu būru skaits nav zināms. Būri nolietojas. Arī koku var nocirst vai tas var nogāzties. Apsekojamo būru skaits šobrīd ir ap 150.

Tukšos putnu būrus apseko vidēji divas reizes sezonā, pilnos – četras, piecas. Bet, ja apstākļi ļauj un ir tāda nepieciešamība, tad biežāk.

 

Pateicoties zaļo vārnu pētniekam Edmundam Račinskim un Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas vietējās grupas vadītāja vietniecei Gunai Rozei, man radās iespēja 04.06.2016. piedalīties 24 zaļo vārnu būru apsekošanā un tagad varu pastāstīt, ko tādā dara.

Pētnieks vai šajā gadījumā pētnieku grupa aizbrauc ar auto pie apsekojamā putnu būra. Tiek apskatīta apkārtne – vai nemana iespējamus ligzdotājus, olu čaumalas, ekskrementus un citas pazīmes, kas liecinātu par būra izmantošanu. Šajā gadījumā piefiksējām arī GPS koordinātas precizēšanas nolūkiem.

Vienreiz zem būra atradām vairākas zaļās vārnas spalvas. Divas reizes pamanījām izmestas lielās zīlītes oliņas. Abos gadījumos bija atlidojusi par zīlīti lielākā svīre un izmetusi lielās zīlītes olas no būrīša laukā.

[caption id="attachment_5921" align="aligncenter" width="1500"]Lielās zīlītes olas Lielās zīlītes olas[/caption]

Būrītis jāpārbauda no iekšpuses. Tāpēc no auto jumta tiek noraisītas un noņemtas saliekamās metāla kāpnes. Tad tās aiznes līdz putnu būrim, izvelk nepieciešamajā augstumā, atstutē pret koku blakus būrim un kāpj augšā. Noņem putnu būrīša vāku un apskata būra iekšpusi.

[caption id="attachment_5923" align="aligncenter" width="1125"]Edmunds Račinskis pārbauda putnu būri Edmunds Račinskis pārbauda putnu būri[/caption]

Ja būrī ir jebkādi putni, tie tiek nofotografēti un nonesti lejā. Pa visiem būriem kopā mums sanāca sastapt četrus pupuķu mazuļus un divas svīres.

[caption id="attachment_5924" align="aligncenter" width="1500"]Pupuķi briesmu gadījumā klūst par ļoti meistarīgiem apkakātājiem. Savu daļu fekāliju saņēmām mēs visi. Pupuķi briesmu gadījumā kļūst par trāpīgiem apkakātājiem. Lai arī rokās tos ņēma tikai Edmunds, sava tiesa tika arī man un Inesei.[/caption] [caption id="attachment_5925" align="aligncenter" width="1125"]Pupuķi maisā. Cītīgi mēģināja lekt laukā. Mazie pupuķi maisā. Cītīgi mēģināja lekt laukā.[/caption]

Noceltie putni tiek nomērīti un apgredzenoti. …

Kā mācīties putnus?

Vienudien man apnika ar meitu atkal skatīties multenes datorā, tādēļ joka pēc pamēģināju atvērt birdid.no putnu noteikšanas testu. Vieglākais variants ir putna attēls kopā ar viņa dziesmu: 15 jautājumi, 5 atbilžu varianti. Atprasāmo sugu skaitu precīzi nezinu, bet varētu būt kādas 40. Rādīju meitai putniņu un jautāju: kas tas ir? Viņa no sākumā teica “čiv-čiv”. Atbildēju – jā, pareizi, bet kāds “čiv-čiv”? Tā kā meita no sākuma nezināja, kas tie par putniem, un lasīt neprot, tad teicu viņai priekšā, ka tur, piemēram, ir strazds un palūdzu, lai viņa atkārto: “strazds”. Putniņus skatīties viņai patika un parasti reizi dienā izspēlējām kādus 20-30 jautājumus.

Neiedziļinājos detaļās, vai redzams ir melnais vai baltais stārķis, melnais vai mājas strazds utml. Tas būtu pārāk sarežģīti nepilnu pusotru gadu vecam bērnam, kurš vēl divus vārdus pats neliek kopā. Spēlējām testu līdz meitai apnika un vienu otru dienu izlaidām vispār. Mans personīgais mērķis šai aktivitātei bija nevis iemācīt bērnam putnus, bet piedāvāt alternatīvas izklaides iespējas. Tāpēc par panākto progresu no sākuma visvairāk pārsteigts biju es pats.

Pirmais apgūtais putns bija dižraibais dzenis, jo tā bungošanu grūti ar kaut ko sajaukt. Otrais bija zivju gārnis (arī gana specifiska čerkstēšana) un šie abi putni vienmēr tika pieteikti ar lielu pārliecību un prieku.

Tad pamazām nāca klāt lauku balodis, baltā cielava, svilpis, lielais ķīris (raksturīga ķērkšana), dadzītis (meita viņu izrunā kā “āzītis”) un pārējie. Dzeguzi mācīju pēc dziesmas nevis izskata un iemācījās ar pirmo reizi. Dzeltenā stērste tika jaukta ar zvirbuli, bet tad es pastāstīju, ka stērste ir tā, kas saka “dzer, dzer, dzer, dzer, dzer pienūūūū”. Nākamajās reizēs, ieraugot un izdzirdot dzelteno stērsti, meita teica “pienū” un piebilda “stērste”.

Viens no pirmajiem divu vārdu salikumiem, kuru meita apguva, bija “zaļa vārna”, bet tas vairāk dēļ zaļās vārnas tiešraides kameras nevis šī testa.

Visgrūtāk gāja ar strazdiem un žubītēm, nezinu kāpēc. Pat melnais mušķērājs un sarkanrīklīte tika apgūti ātrāk. Ilgi juka zivju dzenītis, dzilnītis un zaļā dzilna, kā arī zīlītes un žubītes. Juka arī zivju ērglis, lielais piekūns un zvirbuļu vanags, bet viņu balsis pat es bez trenēšanās nevaru atšķirt. Lauci no vizuāli līdzīgās ūdensvistiņas atšķir viegli. Tāpat atšķir cekulpīli no meža pīles.

Pirmo reizi visus 15 jautājumus pareizi viņa atbildēja, kad bija gadu un nepilnus astoņus mēnešus veca. Ciemiņiem, kuri parasti zina mazāk putnus nekā mūsu meita, varam rādīt šovu.

Reizēm uzlieku Latvijas putnu bilžu pirmo līmeni bez skaņas, bet ir lielāka dažādība un bez skaņas nav tik interesanti. Bet, ja būs pieprasījums no meitas, turpināsim. Vēl jau var mācīties izšķirt meža un mājas strazdu vai lielo un dzelteno stērsti.

Starp citu, ja noliek trešo grūtības līmeni kā eksāmenu, var tikt pie T-krekla ar krāšņo pūkpīli (attēlā) un diviem kredītpunktiem Norvēģijas Nord universitātē. Tas, protams, attiecas arī uz pieaugušajiem. Pats esmu nolicis trešo līmeni Latvijas putnu bildēm un dziesmām. Mācījos, regulāri pildot testu, šķirstot putnu noteicēju un pa laikam izejot dabā, kā arī lekcijās pie Andra Avotiņa jun.

NordUniversity

Gar Hapaka grāvi

Sestdien devos ekskursijā gar Hapaka grāvi. Maršruts bija stipri līdzīgs pirms pieciem gadiem aprakstītajam ceļojumam uz Bolderāju. Visu aprakstīt nav vērts, bet dažas piezīmes veikt gribu. Brīvdienu trešais autobuss ir smirdīgāks par vidusmēra darbdienu piecpadsmito trolejbusu. Putnu ļoti maz. Eksotiskākais novērojums bija žagata. Binokli stiept līdzi nebija vērts. Vienīgi, kad garām lidoja zvirbuļveidīgi putniņi, mēģinājuRead More »Gar Hapaka grāvi

Barselona II

Barselona I Ceturtajā dienā bija doma par baziliku, bet nevarējām vairs paspēt nopirkt biļetes. Tad nu devāmies uz akvāriju. Drusku bažījāmies, ka jaunākajai paaudzei zivis absolūti neinteresēs, bet izrādījās tieši otrādi. Patīkami pavadījām laiku, apskatot haizivis, astoņkājus, jūras zirdziņus, klaunzivis, zušus un vēl visu ko. Rajonā netālu no akvārija, bija sapulcētas dažādas administratīvas ēkas, praktiskiRead More »Barselona II

Putnu vērošana pa logu. Gads.

  • Putni

Esmu nedaudz aizkavējies ar putnu vērošanas gada kopsavilkumu, bet labāk vēlu nekā nekad. Sākumā izvirzīto mērķi – gadu no vietas piefiksēt pa logu redzamos putnus esam izpildījuši. Kas no tā visa ir sanācis? Ja man sākumā būtu jāprgonozē, cik sugas sanāktu, es droši vien teiktu 10-15. Pie 40 ir ļoti patīkams pārsteigums. Turklāt varētu būtRead More »Putnu vērošana pa logu. Gads.