Personīgi

Es esmu iesprūdis iekšējā cenūrā. Aizdomājos, kā lai par slidenu tēmu uzraksta kko tā, lai neviens nejūtas aizskarts. Un tas laikam nav iespējams. No tā izrietošais secinājums arī nav sevišķi glaimojošs. Esmu tātad kļuvis par nožēlojamu kretīnu, kurš bez citu aplikšanas neko vairs nespēj uzrakstīt. Starp citu, šodien delfos kā reiz ir versija par līdzīguRead More »(bez temata)

Šodien paskatījos pulkstenī un je i bogu nevarēju saprast – kur paliek laiks?

Vispār man ir viena aktuāla un diezgan ilgu laiku jau sāpējusi problēma, kurai es nezinu risinājumu. Man vajag aiziet no kāda cilvēka dzīves, bet es nezinu, kā lai to dara. Kāds varētu būt viņam nesāpīgākais veids, kā to izdarīt? Man negribas lieki mocīt nevainīgu cilvēku ar savu rīcību, kuru viņš tā arī visticamāk nekad nesapratīs.Read More »Kā?

Šodien izlasīju, kas ir pusmūža krīze. Nu, tas esot tad, kad cilvēks saprotot, ka visu dzīvē viņš paspēt nevarēs. Pieņemu, ka tā ir diezgan rūgta sajūta, bet nevaru iedomāties, ka reiz es to izjutīšu daudz asāk nekā patlaban. Tas taču ir pilnīgi likumsakarīgi! Mēs visi reiz mirsim. Nav pat zināms, vai tas nenotiks nākošajā momentā.Read More »Sound of Silence

Manai dziivei varbuut arii nav nekaadas jeegas. Man vienalga. Man nevajag, lai taada obligaati buutu. Caur to, ka pienjemu, ka manai dziivei nav jeegas, es maacos pazemiibu jeb vienliidziibu ar citiem cilveekiem un citaam dziivaam buutneem. Mana dziives (bez)jeega nav ne svariigaaka, ne mazaak svariigaaka par citu cilveeku vai citu buutnju dziives jeegaam. Cilveeki navRead More »Citāts

Šorīt sirreāla liekas man sevis paša eksistence. Manī nav pārliecības, ka tas, ko es šobrīd redzu, ir pa īstam. Drīzāk es atrodos kārtējā sev nesaprotamajā sapnī, kurā pa laikam var pamanīt kaut ko no realitātes. Īstās realitātes.