Skip to content

Personīgi

Autora subjektīvākie iespaidi un personīgā dzīve.

Kā mācīties putnus?

Vienudien man apnika ar meitu atkal skatīties multenes datorā, tādēļ joka pēc pamēģināju atvērt birdid.no putnu noteikšanas testu. Vieglākais variants ir putna attēls kopā ar viņa dziesmu: 15 jautājumi, 5 atbilžu varianti. Atprasāmo sugu skaitu precīzi nezinu, bet varētu būt kādas 40. Rādīju meitai putniņu un jautāju: kas tas ir? Viņa no sākumā teica “čiv-čiv”. Atbildēju – jā, pareizi, bet kāds “čiv-čiv”? Tā kā meita no sākuma nezināja, kas tie par putniem, un lasīt neprot, tad teicu viņai priekšā, ka tur, piemēram, ir strazds un palūdzu, lai viņa atkārto: “strazds”. Putniņus skatīties viņai patika un parasti reizi dienā izspēlējām kādusRead More »Kā mācīties putnus?

Cerību ezers JRT

Cerību ezers ir viena no sezonas dārgākajām izrādēm. Neskatoties uz to, biļetes tiek pirktas cītīgi. Ažiotāža sacelta liela, atsauksmes – no ļoti aizkustinoši līdz elpu aizgrābjoši. Turklāt tā ir saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā gada lielās formas izrāde. Kā lai tādu neapmeklē? Cerību ezera galvenās tēmas ir izrādes galvenā varoņa Vladislava attiecības ar māti Nadeždu, krievvalodīgie Latvijā un vientulība. Šad un tad izrādē ieskanas latviešu valoda. Krievu valoda tiek titrēta. Varu kļūdīties, bet man šķiet, ka no pirmo rindu vidus titrus salasīt būs ļoti grūti. Visi izrādes tēli ir mazliet kariķēti, varbūt galvenā varoņa māte mazāk, bet viņas attēlojums irRead More »Cerību ezers JRT

Vistu vanaga mazulis

Tā izskatās vistu vanagu puika, kurš tikko ticis pie gredzena un nolaists maisā no koka apskatei. Pūciņas mīkstas, spalvas cietas un asas. Vai stipri knābj, nepārbaudījām. Lielo vistu vanagu un tā cālīšus (pagaidām vēl mazākus par šo) var aplūkot dabasdatu tiešraides kamerā un bildītes aplūkot forumā.

Piezīmes no Skotijas

Par Skotijā aizvadīto nedēļu tāds “klasisks” ceļojumu apraksts nesanāk, jo būtībā tā bija ciemošanās nevis ceļojums. Bet dažas piezīmes ir, bildes arī un padalīšos ar tām publiski. Skotu ēkas pārsvarā ieturētas līdzīgā stilā un izskatās pelēcīgas. To celtniecībai mēdz izmantot prāvus akmeņus. Lielākās pilsētās kā Glāzgova vai Aberdīna vērojama lielāka dažādība arhitektūrā. Tik un tā Rīga šķiet daudz kontrastējošāka ar savām koka ēkām, jūgendstilu un moderniem klučiem. [caption id="attachment_5822" align="aligncenter" width="1200"] Visādu nokrāsu pelēkums[/caption] Glāzgovā var redzēt, ka daudzām ēkām pirmais stāvs atrodas tādā kā pagrabā. Tas atsauca atmiņā skolā mācīto, ka pirmo stāvu angliski saucot ground floor, otrais stāvsRead More »Piezīmes no Skotijas

Pilna Māras istabiņa JRT

Ir izrādes, par kurām uzrakstīt šķiet ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Pilna Māras istabiņa kā reiz tāda ir. Izrāde stāsta, kas notiek, kad saņemts burvju galdauts, septiņjūdžu zābaki un cepure, kas dara neredzamu. Ja ir liela vēlme uzzināt saturu detalizētāk, var palasīt kādu no JRT lapā esošajām divām recenzijām, kurās ierasti izstāsta praktiski visu izrādi. Man personīgi gan pret Verhoustinskas, gan Tīšheizeres recenziju ir šis tas krietni iebilstams, bet, lai nemaitekļotu, tālāk neizvērsīšos. Lugas valoda ir viegli dzejiska, bet uz skatuves notiekošais tomēr atstāj pavisam dabisku iespaidu. Lugas darbības laiks nav konkretizēts, bet tas ir laiks, kurā latviešu dievturība un tāsRead More »Pilna Māras istabiņa JRT

Melnā sperma ĢIT

Par Melno spermu biju manījis daudz pozitīvu atsauksmju. Kā parasti, necentos iedziļināties recenziju tekstos, bet sajūsmu grūti nemanīt, pat ļoti virspusēji aplūkojot piemēram, kazhes vai spīganas ierakstus. Vladislavam Nastavševam līdz šim biju redzējis Peldošos – ceļojošos un Tumšās alejas. Priekšstats izveidojies, ka no Nastavševa izrādēs zināmā mērā dominē minimālisms, no kura atjautīgi tiek radīts maksimāls efekts. Katrā ziņā interesanti. Turklāt bez JRT mana skatītāja pieredze ir pagalam trūcīga. Tādēļ arī izlēmu šo izrādi apmeklēt. Izrāde sastāv no vairākiem savā starpā nesaistītiem stāstiem. Tos lieliski atveido pieci aktieri. Izrāde man atsauca atmiņā Krievijas 2011. gada filmu Shapito-shou. Jo gan filmu, ganRead More »Melnā sperma ĢIT

Mielasts – JRT

Grandfox uz Mielastu doties man neieteica. Es arī uzticējos viņas rekomendācijai. Bet tad pienāca lētā diena. Tās vakarā aiz ziņkāres palūkojos, cik tad cītīgi Mielasts izpirkts un pamanīju vienu vietiņu ceturtajā rindā. Šajā rindā ir visdārgākās biļetes un visā savā garajā JRT apmeklēšanas karjerā nekad tajā nebiju sēdējis. Nu, kā lai noturas pret tādu kārdinājumu? Turklāt pa laikam ir veselīgi redzēt arī kādu draņķīgu izrādi, lai var adekvātāk novērtēt pārējās. Mielasts ir salīdzinoši jauna izrāde un biļetes uz to pērk to diezgan kūtri. Ne velti Mielstu iekļāva lētajā dienā. Mielasta režisors ir Uldis Tīrons. Viņš strādā par Rīgas laika redaktoru,Read More »Mielasts – JRT

Farjatjeva fantāzijas – JRT

No Farjatjeva fantāzijām negaidīju neko. Biļetes bija salīdzinoši viegli pieejamas, tādēļ nospriedu, ka tā diez vai ir izcila izrāde. Bet te nu mans pieticīgais novērtējums palīdzēja gūt patīkamu pārsteigumu. Pāvels Farjatjevs ir vienkāršs, kautrīgs, strādīgs vīrietis. Viņš ir mazliet neveikls komunikācijā un pirmajā brīdī atstāj dīvaiņa iespaidu. Izrādei turpinoties, Pāvels tiek iepazīts labāk un viņš ar savām dīvainībām kļūt aizvien saprotamāks un simpātiskāks. Bet izrāde, manuprāt, mazāk ir par Pāvelu Farjatjevu pašu, cik par “normālajām” sievietēm, kuras ir ap viņu. Paradoksālā kārtā Pāvels ir no klusajiem, nemanāmajiem tipiem, kuri viegli paliek nepamanīti, bet viņam netīšām izdodas radīt jūtamus satricinājumus sieviešuRead More »Farjatjeva fantāzijas – JRT

Rudens sonāte JRT

Rudens sonātē pie ilgi nesatiktās meitas ar vīru ciemos atbrauc viņas māte – slavena pianiste, kurai allaž bijis pārāk maz laika savai ģimenei. Pamazām tiek uzplēstas dažādas pagātnes rētas un atklājas neglīti pagātnes notikumi. Izvirzītos jautājumus var interpretēt gan kā konfliktu starp māti un meitu, gan radošu personību un tās grūtībām īstenot sekmīgu ģimenes dzīvi,Read More »Rudens sonāte JRT

Patiess stāsts par uzticēšanos sešdesmitajos gados

Sešdesmito gadu sākumā K. bija gandrīz 50 gadu, mākslinieces darbs fabrikā un lielākā daļa mūža aizvadīta visai nabadzīgi. K. vīrs okupācijas sākumā bija izsūtīts uz Sibīriju, no kurienes K. viņu izpirka ar prāva kukuļa palīdzību. Brīvībā viņš sabija tikai dažus mēnešus, jo viņu vēlreiz notvēra un atkal aizsūtīja uz gulagu. Viņš atgriezās arī otrreiz, bet ātri vien nomira. Par piemiņu no vīra palika meita, kurai sešdesmito gadu sākumā bija vien 13-14 gadi. Lai varētu savilkt galus kopā un būtu kaut mazliet pārticīgāka dzīve, K. mēdza tirgoties ar audumiem, drēbēm utml. lietām. Tolaik to sauca par spekulāciju un, ja noķēra, tadRead More »Patiess stāsts par uzticēšanos sešdesmitajos gados