Ikdienā gar Tipogrāfijas ielu neeju, tāpēc nebiju ievērojis, ka turienes depo kļuvis par veco tramvaju rūsētavu. Izrādās, jau gandrīz 6 gadus tas ir nevis depo, bet tramvaju kapsēta.
Manā bērnībā šie modeļi likās jauni. Bija jau arī, šie konkrētie esot piegādāti 1989.-1990. Tagad pa retam ar šiem eksemplāriem sanāk pavizināties, bet nekādu lielo baudu no tā neizjūtu, jo Ķengaraga maršrutu iemīļojuši kādi sevišķi smirdīgi subjekti. Kaut gan, salīdzinot ar pašiem jaunākajiem Rīgas tramvajiem, šie liekas plašāki un labāk pārskatāmi.
Par Rīgas tramvajiem var palasīt īpaši tramvajiem veltītā lapā, kā arī forum.myriga.info (informācija lielākoties krieviski).
Vēl ievēroju, ka Rīgas satiksme kopš 2013. gada sākuma reizi mēnesī rīkojot atvērto durvju dienas. Nezinu, vai vēl spēkā, bet pieteicos. Ja tikšu – būs reportāža par tramvaju depo Brīvības ielā.
Pirms gada pacēlās jautājums par [vecu] tramvaju pārdošanu metāllūzņu uzpircējiem par pāris tūkstošiem eur. Tad interneta troļļiem bija vieta, kur izlādēt dusmas 🙂
Es nezinu, vai tas ir tas pats gadījums, bet RS pārdeva vecos vagonus Odesai (?) un nopelnīja mazāk nekā būtu samaksājis Latvijas Tolmet-s kā par metāllūžņiem.
Bet vispār man tāda RS pieeja liekas nepārdomāta. Ieliekot tramvajus ss.lv, Rīgas Satiksme droši vien būtu nopelnījusi vairāk. Domāju, ka viens otrs gribētu dabūt kādu vecu tramvaju. No tiem var taisīt bārus, lietot kā filmas rekvizītu utt.