Skip to content

Andris G

Liberāls

Pie tā, ka Latvijā cilvēkiem parasti nav skaidrs politikas labējo / kreiso flangu skaidrojums, būtu tā kā pierasts. Tas ir, tiek pieņemts, ka kreisie ir krievu komunisti, labējie – visi pārējie.

Bet es tagad esmu spiests saskarties ar lielām grūtībām, izmetot no savas leksikas vārdu “liberāls”. Reiz par to jau rakstīju, bet tad man vēl bija naiva cerība, ka jēdziena “liberāls” nepareizais lietojums varētu mainīties.

Piemēram, par sevi es varu teikt, ka esmu liberāls. Jo man ir svarīga indivīda personīgā brīvība. Manuprāt, ja cilvēks runā / raksta / dara ko tādu, kas nevienam nekaitē, tad tā ir viņa darīšana. Sarkanā līnija ir citu cilvēku personīgās brīvības ierobežošana. Bet man nav vārda, kā savus uzskatus raksturot. Tas ir nozagts.

Merķele

Merķeles kundze manā izpratnē nav liberāla, jo nospļaujas par savas valsts iedzīvotāju individuālajām tiesībām spriest par migrantu uzņemšanu. Viņai sanāk, ka vienu cilvēku individuālās tiesības ir vērtīgākas par citām. Tas ir nevis nav liberāli, bet liekulīgi.

Bet tā kā pat LSM sauc Merķeli par liberālu, tad ko nu es ar savu viedokli tur vairs varu iesākt. Ērtības labad vajadzētu sameklēt kādu sinonīmu un lietot to. Te arī apstājos. Izrādās, problēmas sakne nemaz nav latviešu valodā. …

Mielasts – JRT

Grandfox uz Mielastu doties man neieteica. Es arī uzticējos viņas rekomendācijai. Bet tad pienāca lētā diena. Tās vakarā aiz ziņkāres palūkojos, cik tad cītīgi Mielasts izpirkts un pamanīju vienu vietiņu ceturtajā rindā. Šajā rindā ir visdārgākās biļetes un visā savā garajā JRT apmeklēšanas karjerā nekad tajā nebiju sēdējis. Nu, kā lai noturas pret tādu kārdinājumu? Turklāt pa laikam ir veselīgi redzēt arī kādu draņķīgu izrādi, lai var adekvātāk novērtēt pārējās.

Klenze Athens

Mielasts ir salīdzinoši jauna izrāde un biļetes uz to pērk to diezgan kūtri. Ne velti Mielstu iekļāva lētajā dienā.

Mielasta režisors ir Uldis Tīrons. Viņš strādā par Rīgas laika redaktoru, viņam ir neliela pieredze kinorežijā (divas filmas) un vēl Uldi mēdz dēvēt par filozofu. Uzgāju arī, ka viņam piemīt nopietnas problēmas izskaidrot savus uzskatus pat tik konkrētā jautājumā kā Satversmes preambula. Bet par izrādi pats Uldis Tīrons teicis šādi:

Man ir tik fantastiski aktieri, ka viņi visu izdarīs manā vietā, es būšu tikai filozofs.

 

Satura atstāsts ar maitekļiem.

Nedēļas ierakstu izlase #7

Latvisko blogu ierakstu nedēļas izlase.

aizkulises.wordpress.com/2016/03/06/salauzto-potisu-deja/

Aizkulisēs aprakstīta kājas salaušanas pieredze. Žēl, ka cilvēkam tā gadījies, bet nudien prieks lasīt.

rozkalnikina.weebly.com/blogs/pirma-pienemsana-steps-un-pavasaris

Madara no Ķīnā dzīvojošās Rožkalnu ģimenes stāsta par pirmo diplomātisko pieņemšanu, stepa dejām un Ķīnas pavasari.

…

Mākslīgais intelekts

Pa laikam parādās dažādi pa pusei paniski, pa pusei sensacionāli slavenu cilvēku viedokļi, ka drīzā nākotnē mākslīgais intelekts pārspēšot cilvēku. Tikšot pat iznīcināta cilvēce. Skaļi apgalvojumi, niecīga konkrētība, risinājumu vispār nav.

Attiecībā uz mākslīgo intelektu der aplūkot dažus filozofiskus jautājumus.

Vai vispārējs mākslīgais intelekts ir iespējams? Vai mašīna var atrisināt jebkuru problēmu, kuru spēj atrisināt cilvēks ar savu intelektu? Vai mašīnu spējām pastāv noteiktas robežas?
Vai inteliģentas mašīnas ir bīstamas? Kā nodrošināt mašīnu ētisku lietojumu un izturēšanos?
Vai mašīnai var piemist prāts, apziņa un garīgi stāvokļi tieši tāpat kā cilvēkiem? Vai mašīnai var būt jūtas un vai tādēļ tai pienāktos zināmas tiesības? Vai mašīna var apzināti nodarīt ļaunu?

Šos jautājumus būtu jāskata, sākot ar pēdējo, jo uz pirmo jautājumu nevar atbildēt, nezinot atbildes uz pārējiem. Bet vispirms ķersimies pie pašiem pamatiem.

Datoru arhitektūra principā ir bijusi nemainīga kopš to pirmsākumiem. Dators sastāv no operatīvās atmiņas, stacionārās atmiņas, procesora, ierīcēm informācijas ievadei un izvadei. Mobilajiem telefoniem, planšetēm uzbūve ir principā tieši tāda pati. Vidusmēra kalkulators ir vienkāršāks – tam nav stacionāras atmiņas.

Cilvēka arhitektūra ir citādāka, jo nevar viennozīmīgi nošķirt procesoru, operatīvo un stacionāro atmiņu. Ja varētu, tad tas radītu revolūciju medicīnā un potenciāli sniegtu iespēju kontrolēt cilvēku domas un atmiņas. Bet nevar. Cilvēks ir melnā kaste ar neskaidriem darbības principiem. Tā ir fundamentāla atšķirība jau pašos pamatos.

…

Trauksmes iela

Trauksmes iela ir mazītiņa ieliņa Vecrīgā, karte. Bilde uzņemta 27.12.2015. no Kungu ielas. Iekšā tikt nevar, vārti priekšā.

Nebūtu nemaz ievērojis, bet izdzirdēju garāmgājējus runājam, kā iela var būt slēgta. Nolēmu painteresēties. …

Nedēļas ierakstu izlase #6

Latvisko blogu ierakstu nedēļas izlase.

Šoreiz daudz ierakstu savācies, bet pārskatīju sarakstiņu un izlēmu nevienu laukā nemest.

www.karijs.lv/fotoatskaite-parsteidzosi-patikama-nedela-indija/

Harijs dalās ar iespaidiem Indijā. Šoreiz gadījies mazāk sliktu piedzīvojumu, bet tas nenieka netraucē baudīt bildes ar komentāriem.

klab.lv/users/imago_dei/658223.html

imago_dei sniedz intelektuāli ļoti aizraujošu filozofisku ceļojumu no teikuma uz teikumu.

www.baltaisruncis.lv/blogs/dzive-bez-zarka-kletsaugsa/

Uldis vēsta par savām pēcnāves iecerēm jeb pauž viedokli par bērēm kā anahronismu.

www.laikmetazimes.lv/2016/02/29/izglabta/

Dace stāsta, kā nonākusi pie Jēzus. Manuprāt, visai pamācošs stāsts, tikai varbūt ne gluži tādā nozīmē, kā autore to iecerējusi. Ja izlasītu pērles, sanāktu paprāva kaudzīte.

navigilabs.blogspot.com/2016/02/neskati-viru-pec-liela-vezuma.html

Savukārt Valters stāsta, kā pie Jēzus nav nonācis. Gan šajā, gan iepriekšējā (Daces) ierakstā mani pārsteidza apbrīnojamais vieglums, ar kādu šie kristieši vērsās pret domāšanu.

…

Ormaņu iela 19, izzūdošā Rīga

Ormaņu iela 19. 1875. gadā celts Johana Berzing nams pēc Apolona Edelsona projekta.

Dzīvē ieraugot, liekas jocīgi, ka tā vēl nav sagāzusies un ka tajā kāds vēl joprojām dzīvo.

Mājiņa no otras puses. …

Vai grāmatas autora vārds jāatveido latviski?

Pamanīju tviterī attēlu ar grāmatu, kuras nosaukums, cik var spriest, ir latviski, bet autora vārds oriģinālvalodā. Grāmatas teksts – latviešu valodā.

Man radās tāds pats jautājums kā Harim.

Aizrakstīju e-pastu Valsts valodas centram. Pēc 30 dienām saņēmu arī atbildi: …

Nedēļas ierakstu ielase #5

Latvisko blogu ierakstu nedēļas izlase.

mazpane.wordpress.com/2016/02/20/sapni-kapnu-telpa/

Ilzei burvīgs stāsts par kāpņutelpu. Jaukākais, ko esmu redzējis blogos vismaz visa šī gada laikā.

upiterans.blogspot.com/2016/02/2015-gada-atskanas-krustkalni.html

Vai zinājāt, ka Latvijā dzīvo kukainīši, kuri cilvēkam iesmidzina savus kāpurus acīs un tad tie tur dzīvo pa acābolu vai meklē stūrīti, kur iegrauzties dziļāk?

zemessargs.wordpress.com/2016/02/21/drebes-ziemas-sezonai/

Zemessargs dalās padomos, kā ģērbties ziemā. Noderēs ne tikai zemessargiem, bet arī ziemas pārgājienu cienītājiem. …

Farjatjeva fantāzijas – JRT

No Farjatjeva fantāzijām negaidīju neko. Biļetes bija salīdzinoši viegli pieejamas, tādēļ nospriedu, ka tā diez vai ir izcila izrāde. Bet te nu mans pieticīgais novērtējums palīdzēja gūt patīkamu pārsteigumu.

Pāvels Farjatjevs ir vienkāršs, kautrīgs, strādīgs vīrietis. Viņš ir mazliet neveikls komunikācijā un pirmajā brīdī atstāj dīvaiņa iespaidu. Izrādei turpinoties, Pāvels tiek iepazīts labāk un viņš ar savām dīvainībām kļūt aizvien saprotamāks un simpātiskāks. Bet izrāde, manuprāt, mazāk ir par Pāvelu Farjatjevu pašu, cik par “normālajām” sievietēm, kuras ir ap viņu. Paradoksālā kārtā Pāvels ir no klusajiem, nemanāmajiem tipiem, kuri viegli paliek nepamanīti, bet viņam netīšām izdodas radīt jūtamus satricinājumus sieviešu dzīvēs. Es uztvēru, ka izrāde ir par to, cik ļoti mēs viens otru reizēm nesaredzam, nesadzirdam un neņemam vērā.

Neierasti bija redzēt uz JRT skatuves JRT trupai nepiederošos Lāsmu Kugrēnu, Artūru Skrastiņu un Lidiju Pupuri. Tas ir liels izrādes pluss. …