Standarta darbdienas rīts. Pieceļamies, saģērbjamies, noskatāmies vienu Pingu, dodamies uz bērnudārzu. Pingu ir ļoti pateicīgs garums – piecas minūtes, tajā nav liekas vardarbības vai kaut kas pilnīgi stulbs. Multenītes ir 18-35 gadus vecas. Paskatījāmies arī japāņu veidoto turpinājumu, bet par to gan grūti atrast labus vārdus.Blakus mājām zem kaķu mājiņas, izrādās, iemitinājies ezītis. Regulāri gājām to meklēt, bet sastapām diezgan reti.Bērni šo tipu neesot atpazinuši.Pirms padsmit gadiem, remontu taisot, ievēroju, ka cilvēki reizēm no ss par simboliskām naudiņām pērk visvisādas grabažas. Laiki jūtami mainījušies. Cilvēki kļuvuši turīgāki. Pat neatceros, vai šīs flīzes kāds beigu beigās savāca, vai izmetu ārā. Bet ņemtne ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem apēda tik daudz laika, ka vairāk arī nav ko šajā mēnesī parādīt. Augustā tāpat pārsvarā bija demolēšanas darbi. Gribējās ātri ar visu tikt galā, jā, kā tad, drīz vien nācās atrast kaut kādu balansu starp darbu, ģimenes dzīvi, remontu un sevis paša veselo saprātu. Tobrīd visu darbu un slikto pārsteigumu gūzma šķita kaut kas drausmīgs un tā nu sanāca, ka bilžu augustā praktiski nav.
