Atbildes par literatūras blogu

Līdzīgi Santai un gan jau ne viņai vien nesen saņēmu vairākus jautājumus par literatūras blogu. Varbūt vēl kādam būs interesanti tos palasīt, bet, ja arī nē, lai paliek tāpat vēsturei.

1. Kas Jūs mudināja uzsākt literatūras blogu? Vai tas bija sarežģīti? Šobrīd literatūras blogu uztverat kā hobiju, darbu vai pienākumu?

Īsti neteiktu, ka Stacija ir literatūras blogs. Tas ir dažāda satura blogs, kur daudz aprakstītas arī grāmatas. Motivācija daļēji bija pamēģināt rakstīt par grāmatām, daļēji veikt kādu nebūt uzskaiti pašam priekš sevis. Ierakstus veidot nav vienkārši, bet nav arī sarežģīti. Neuztveru to kā darbu, drīzāk pa vidu starp hobiju un pienākumu.

2. Kā Jūs vērtētu savu lasīšanas pieredzi, cik daudz lasījāt bērnībā, un cik daudz lasāt šodien? Kā šī pieredze ir ietekmējusi Jūsu personīgo vai profesionālo izaugsmi?

Lasīju bērnībā relatīvi daudz, tagad mazāk, varbūt kādas 50 grāmatas gadā. Man noteikti ir daudz labāka latviešu valoda, pateicoties lasīšanai. Profesionāli man no tā gan nekāda ieguvuma nav. Personīgā līmenī gan ir, jo citādi es būtu daudz vienpusējāks cilvēks.

3. Vai uzskatāt, ka ar savu darbību spējat veicināt lasīšanas ieradumu sabiedrībā? Kādas negatīvas tendences saskatāt lasīšanas ieradumos mūsdienās?

Jā, bet pavisam nedaudz. Vērtēju negatīvi apsēstību ar jaunām, tikko izdotām grāmatām un klasisku un atzītu vērtību aizmiršanu. Nelasot vecāku literatūru, nav iespējams adekvāti novērtēt laikmetīgo.

4. Kādas īpašības jūsuprāt piemīt veiksmīgam literatūras blogerim? Vai Jums tādas piemīt un vai cenšaties tās atspoguļot savā darbībā?

Jābūt pašam sev skaidrai atbildei “kāpēc es to daru” un “ko gribu panākt”. Jāspēj strukturēt savas domas un tekstu. Jābūt paškritiskam. Nav vēlams pārvērst blogu par savu emociju izgāztuvi, tāpat nebūtu jāiet otrā galējībā un jāpārstāsta viss grāmatas saturs. Domāju, ka man tas piemīt.

5. Kā Jūs izvēlaties literāros darbus, kurus aprakstāt savā blogā? Vai to popularitāte ir ietekmējusi Jūsu izvēli? Vai mēdzat ietekmēties no citiem blogeriem?

Aprakstu gandrīz visas izlasītās grāmatas, izņemot tās, par kurām patiešām nekā daudz nav ko teikt. Esmu reizēm izvēlējies lasīt grāmatas, ko apraksta citi, bet bieži esmu vīlies un pārāk vairs nepaļaujos uz grāmatu popularitāti un pozitīvām atsauksmēm kā rādītāju.

6. Cik daudz laika veltat publicējamā ieraksta izveidei? Vai cenšaties pieturēties pie sava sākotnējā viedokļa, un vai tas kādreiz ir mainījies izveides laikā?

Tas ir dažādi, no pusstundas līdz dažos gadījumos varbūt pat 8 stundām. Viedoklis atsauksmes rakstīšanas brīdī nemēdz mainīties, mainās leksika, izteiksmes veids, ja rakstot tas liekas pārāk emocionāls un neprecīzs.

7. Vai mēģinat ieverot noteiktu sistemātisku pieeju bloga veidošanā – cenšaties ievērot konsekventu viedokli, publicēšanas grafiku, pasniegšanas stilu vai noformējumu, pievienojat informāciju par autoru un aprakstīto darbu?

Jā, ievēroju publicēšanas regularitāti – reizi nedēļā. Pārējais brīvi variē atkarībā no tā, kā tajā mirklī to uzskatīšu par vajadzīgu.

8. Vai, publicējot ierakstu savā blogā, piedomājat pie kādas īpašas publicitātes veicināšanas stratēģijas un cik jūsuprāt tā ir svarīga? Vai bloga publicitātes veicināšanas nolūkos aktīvi darbojaties sociālajos tīklos?

Mēdzu eksperimentēt ar publicēšanas laiku, dalos sociālajos tīklos ar saitēm. Tas ir svarīgi, bet neuzskatu, ka aktīvi ar to nodarbojos. Neesmu un neplānoju būt aktīvs sociālo tīklu lietotājs.

9. Vai pēc ieraksta publicēšanas esat izjutis/usi negatīvu attieksmi par savu viedokli un kā tas jūs ietekmēja? Vai ši vai cita iemesla dēļ kādreiz esat izņemis/usi ierakstu?

Attiecībā uz grāmatām – gandrīz nekad. Grāmatu atsauksmju lasītāji ir toleranti cilvēki. Rakstot par citām tēmām, negatīvus komentārus var saņemt daudz biežāk, gadu gaitā esmu pie tā pieradis un neuztveru personīgi. Ierakstus komentāru dēļ nekad neesmu ņēmis ārā.

10. Cik bieži izjūtat pozitīvu stimulu no bloga lasītājiem un sekotājiem? Vai tas ir kādreiz radījis tieksmi izpatikt?

Diezgan bieži, katram mazajam like ir nozīme. Grūti tādiem ir izpatikt, jo like pats par sevi neko daudz neizsaka. Aptuveni nojaušu, par ko rakstot no kā varu saņemt atzinību, bet tas man nenosaka, vai ieraksts vispār taps vai par ko.

11. Cik bieži izdevēji ir izrādījuši interesi ar Jums sadarboties? Cik svarīga jūsuprāt literatūras blogeriem un izdevējiem ir šāda veida sadarbība un vai tā var ietekmēt viedokli par literāro darbu?

Mani meklējuši, šķiet, vispār nav. Dažas reizes esmu pats uzprasījies ar dažādiem rezultātiem, bet ne pēdējā laikā. Izdevējiem tas ir nozīmīgi, lai informētu, ka tāda grāmata vispār ir un vismaz aptuveni par ko. Neņemos spriest, vai izdevējiem atmaksājas atdāvināt par to grāmatas eksemplāru, bet papildus oriģināla informācija par grāmatu ir nozīmīga. Nevajag aizmirst, ka daļa blogu ierakstu tiek atrasti interneta meklētājos un labāk, ja kaut kas par attiecīgo grāmatu ir atrodams.

12. Kāpēc literatūras blogi Latvijā ir tik nepopulāri? Vai literatūras blogiem vispār ir nozīme Latvijas grāmatniecībā?

Grāmatas nemēdz lasīt daudz cilvēku, par tām izteikties vēl mazāk. Savukārt katram blogerim vismaz kaut kādā mērā ir vajadzīga uzmanība. Grāmatas ir tēma, kur atzinību nopelnīt nav viegli ierobežotā lasītāju skaita dēļ. Var rasties sajūta, ka ieguldītais darbs nevienam nav vajadzīgs. Ir arī grāmatu blogeri, kuriem vienkārši nesanāk. Viņi raksta pārāk īsi vai pārāk gari, vai pārāk personīgi, vai neprot uzrakstīt savu domu, vai raksta tikai par grāmatām angļu valodā. Liela nozīme ir arī sociālajiem tīklliem, jo ieraksts feisbukā attiecīgā grāmatu grupā nopelnīs daudz, daudz lielāku uzmanību nekā ieraksts blogā ārpus feisbuka. Diez vai tas tuvākajā nākotnē mainīsies. Bet nākotne literatūras blogiem būs tik un tā, kaut vai tie paliktu tikai kādi 5-10, jo izdevējiem nepieciešamība pēc grāmatu popularizēšanas būs vienmēr.