Šai Latvijas rakstu apgādības Rīgā grāmatiņai izdošanas gads nav norādīts, bet vārds “Latvijas” un vecā druka liek domāt par pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Līdz šim nevienu grāmatu vecajā drukā nebiju cītīgi lasījis. Likās, varbūt sanāks izlasīt ko interesantu.
Pirmā nodaļa veltīta pirmā pasaules kara sērgai – spāniešu influencai (gripai), kas postījusi vairāk kā pasaules karš. Nākšot vēl arī citas sērgas, bet jāņem vērā Bībele. Citētas konkrētas svēto rakstu vietas, kas par to liek domāt. Ārstēšana ir mazāk interesanta, jāvēdina telpas, hidroterapija, vājš citronūdens, viegla un barojoša barība. Lielākās problēmas sagādājot ciešanas, kuras pievienojas (komplikācijas), teiksim, plaušu iekaisums vai sirdskaite, bet var būt arī nelaba sajūta. Tad varot līdzēt ļoti karsta vai ļoti auksta ūdens ieņemšana pa malciņam. Lai izsargātos, jāģērbjas silti. Jāstāv taisni, jāsēž taisni un jāiet taisni. Jābūt sātīgam visās lietās un jāņem vērā kārtīgu izeju.
Citas nodaļas ir par vienkāršu saaukstēšanos, tuberkulozi, vēža briesmām, bērnu slimībām, slimības novēršanu, miesas iekšēju un ārēju tīrību, ārstēšanu mājās, slimnieka istabu un veselības noteikumiem.
Tajā laikā bijusi modē hidroterapija. Varbūt tas gluži vienkārši bija cilvēkiem pieejamākais ārstēšanās līdzeklis pēckara gados. Pret saaukstēšanos viens no līdzekļiem ir, kolīdz sajūt pirmās pazīmes, jādodas svaigā gaisā un jāveic miesīgus vingrinājumus līdz svīšanai, par piemēru rata (velosipēda) braukšana, malkas ciršana vai strādāšana dārzā. Pēc tam ieteicams ņemt labi siltu vannu, pamatīgi noberzties ar dvieli un pārmainīt veļu. Siltai vannai ir vēl lielāks iespaids, ja tai seko auksta ūdens strāva (duša) vai noberšanās ar aukstu ūdeni, ko var izdarīt atkārtoti, iemērcot rokas aukstā ūdenī un ar tām ātri noberžot visu miesu. Pēc tam ir no liela svara izdarīt deguna skalošanu ar sāls un joda ūdeni, kā arī ieeļļošanu ar eļļu, ko pagatavo ar eļļas saputināmo (var dabūt jebkurā aptiekā) no kampara, mentola, eikalipta eļļas un parafīna eļļas. Tam seko kāju pelde. Galvenais ir panākt asins riņķošanu.
Varētu domāt, ka tik vecā grāmatā minēti kādi eksotiski līdzekļi vēža un tuberkulozes ārstēšanai, bet nekā tamlīdzīga. Vēzi, cik saprotams, ārstējuši tikai ķirurģiski. Svarīgi esot to konstatēt pēc iespējas ātrāk un doties pie ārsta. Tuberkulozi, šķiet, varējuši tikai apārstēt. Daži ļoti ievērojami ārsti novērojuši, ka veģetāriskais dzīves veids ļoti daudz piepalīdz izsargāties no saslimšanas ar vēzi.
Pārējā saturā neiedziļināšos, bet, īsi sakot, cienījama grūto divdesmito gadu sākuma grāmatiņa. Lasīt vecajā drukā brīžiem sanāca ātri, brīžiem lēni, jo daži burti ir ļoti līdzīgi cits citam un vārdu rakstība mūsdienās reizēm atšķiras. Ir arī attēli.
