Skip to content

Aprīlis 2023 bildēs

Māras dīķī visai neuzkrītoši starp meža pīlēm bija iejucis garkaklis.
Savukārt Ķengaragā celiņu droši šķērsoja bebra kungs.
Mego varēja nopirkt krāsotas olas. Man tas liekas jocīgi. Ja pats olas nekrāso, tāda kāda no tām jēga?
Šajā Rīgas nostūrī atrodas tiltiņš pāri Juglai. Kādreiz pa to braucis vilciens, bet tagad noder paretajiem kājāmgājējiem. Pa to var nokļūt uz mazdārziņiem. Reizēm tur var pamanīt kādu neparastāku putniņu.
Kompozīcija ar drēbēm un konteineriem Esplanādē.
Augusta Deglava, Jāņa Asara, Lienes un Avotu ielu krustojums piedzīvo neatgriezeniskas pārmaiņas. Esmu to šķērsojis ļoti, ļoti daudz reižu un uzskatīju, ka vislabāk to neaiztikt vispār. Tas, kas ar krustojumu tika izdarīts, sākotnēji izskatījās pēc pilnīgas katastrofas. Tagad ir pierasts. Bet tik un tā uzskatu, ka cilvēki, kas izlēma, ka jālikvidē iespēja gājējiem šķērsot krustojumu vietā, kur to šķērsoja visvairāk cilvēku – pa Lienes ielu pāri Avotu ielai – ir atlaižami ar aizliegumu jelkad dzīvē nodarboties ar pilsētplānošanu.
Ilgstošas pārbūves un sastrēgumu avots Lāčplēša ielā. Bija laiks, kad Rīgā izdomāja remontēt bezmaz visus nedaudzos centra sliežu šķērsojumus vienlaicīgi. Murgs.
Vagonu parkā redzami vēl nekursējošie jauni vilcieni un tobrīd vēl kursējošais vilciens ar apaļo galvu. Nepagāja ne gads un situācija kļuva tieši pretēja.
Laikmetīgā arķitektūra Pirts ielā, Latgales apkaimē.
Valmieras ielas plāksnīte ar aizkrāsotu ielas nosaukumu krievu valodā. Deviņdesmito sākumā krievu valodas likvidēšana no ielu plāksnītēm likās skaista un pašsaprotama. Reizēm šķiet, ka mūsdienās tas vairs nebūtu iespējams, jo atrastos pa pilnam iekrievotu bļāvēju, ka tas nu nekādi nav vajadzīgs, ir dārgi, kaitīgi un tikai šķeļ sabiedrību.
Ja veikalā sameklēja visus zaķīšus ar burtiem un salika pareizā secībā, varēja tikt pie balviņas. Ļoti nomocījāmies gan ar zaķu atrašanu, gan vārdu salikšanu. Muļķīgākais, ka pamanījos tajā gigantiskajā veikalā pazaudēt bērnu. Bija diezgan nepatīkami. Tomēr viss beidzās laimīgi un sprigani kā zaķi tikām pie balviņas.
Visbeidzot vīzija par Rīgu pēc 100 gadiem.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *