Grāmata – Perfektā teikuma nāve

Grāmatas nosaukums lika domāt, ka tas ir filoloģisks daiļdarbs. Katrā ziņā kādam aizrautīgam indivīdam, kurš darbojas ap teikumiem, tur jābūt. Nebija. Grāmatas nosaukums ir autora atsauce uz vienu teikumu grāmatā. Ja to neaizplīvurotu, sanāktu maiteklis.

Perfektā teikuma nāve ir par okupācijas laika Igaunijā pēdējiem mēnešiem un dienām. VDK turpina apkarot valsts ienaidniekus, vervēt ziņotājus, kamerās sist aizturētos. Ar to jāsadzīvo draudzībai un mīlestībai, cik nu tas iespējams.

Darbs sastāv no īsām nodaļām. Dažbrīd rodas iespaids, ka nodaļas rakstītas it kā neatkarīgi viena no otras. Tuvojoties grāmatas beigām, tās kļūst savstarpēji saistītākas. Autors bieži veic dažādas atkāpes no stāsta, lai pavēstītu, kā tad tajos laikos bija. Reizēm autors pat pastāsta pats par sevi. Stāsts ir visai dinamisks, lasīt interesanti. Cilvēki savstarpējās attiecībās raksturoti ļoti ticami. Varoņu gan ir diezgan daudz, izsekot brīžiem pagrūti.

Autors jau pašā grāmatas sākumā norāda, ka labi zina neatbilstības vēsturiskajām patiesībām. Nozīmīgākā, manuprāt, ir grāmatas beigās. Nebija gluži tā, ka atskārsme par Igaunijas neatkarību pienāca pēc augusta puča. Būtu daudz efektīvāk, ja autors būtu savu stāstu pielāgojis vēsturiskajai patiesībai. Vēl žēl, ka Ervina stāsts ir ar nozīmīgu pārrāvumu, pārējiem varoņiem tādu nav.

Lai arī grāmatai, manuprāt, ir nozīmīgi trūkumi, tomēr man tā patika un lasīt bija aizraujoši. Varu ieteikt kā iedvesmojošu literatūru par VDK darbības beigām. Ja tēma ieinteresēs, nebūs grūti atrast arī citus, precīzākus vēstures avotus.

Subjektīvais baudījums 8/10.