Pakistānas kebabā esmu bijis divreiz. Pirmajā bija tīri ok. Otrajā iekūlos pārsteidzošā netīrības perēklī un apkalpojošais personāls latviski komunicēt nespēja.
Es neesmu sev ienaidnieks. Man rūp mana veselība un zinu, ka higiēna ir svarīga. Ja kādam šķiet, ka viņa personīgajai veselībai ar higiēnu nav nekāda sakara, tad tas ir tikai laika jautājums, līdz viņš būs spiests pārliecināties par pretējo. Ja es aizeju ar bērnu uz ēstuvi, kurā higiēnas normas acīmredzami ievērotas netiek, es tur vairs neatgriezīšos. Vienalga, kas tur stāvētu pie letes vai kādā valodā ar mani runātu.
Šī iemesla dēļ Pakistānas kebabu ēšanas akcijas veicēji man asociējas ar bērniem, kuri, lai ieriebtu mammai, piekakā bikses.
Var jau būt, ka var izdomāt arī kaut ko vēl stulbāku.
kas ta nu par akciju?
un tu esi redzējis virtuves karbonāžu ēstuvēs? vai kas nu tev tur tīk, rītiņš varbūt.
ja tie kebabi tik netīri, kā tad nu nav tūkstošiem slimo? (ja neskaita Turkkebab gadījumu, kad festivālā sāka likt jēlu gaļu)
kādas normas tur tika pārkāptas? puņķainus pirkstus pret kebabiem slaucīja vai kas? izkārnījās kebabos? mums jau pile mērces uz darbvirsmas ir tik nehigiēniski, ak vai ak vai.
mēs reiz bijām vācijas mazpilsētas kebabos. tur PVD un tu būtu ar trieku nokrituši.
ja ar normāli tīrām rokām ņem sastāvdaļas un gatavo uz normāli tīras virsmas (kāpēc normāli – paliec savas rokas zem mikroskopa un aizej ar sirdi…), pat latviešu smalkajam vēderam nekas nenotiks.
vai varbūt uz grīdas bija nokritusi salātlapa un uzbruka Taviem bērniem? tad jā, traki. zaķīt, esmu bijis karbonāžu ēstuvju virtuvēs. tās gan klienti neredz… vārdsakot, pastāsti, kādas īsti šausmas tad piedzīvoji, lai citi arī zina
Redzu, ka manis rakstītais trāpījis sāpīgā vietā. Īsti nevar saprast, vai te dominē vēlme kasīties, vai tiešām gribas saprast, kas tad tur īsti bija. Lietoto epitetu dēļ šķiet, ka drīzāk pirmais, bet tā kā man kasīties šobrīd nav nekādas vēlmes, es vienkārši paklusēšu.
Pingback: Latvijas blogāres apskats #126 (14.05.-20.05.). – BALTAIS RUNCIS