Viena no ielām, par kuras agrāko, zudušo veidolu man visvairāk žēl, ir Brīvības iela. Okupācijas vara to kā Rīgas galveno ielu centusies to modernizēt atbilstoši savam laikmeta garam. Pazudusi lielākā daļa mazstāvu apbūves. Manuprāt, tieši tā ir būtisks faktors, kas ielu padara personīgāku, par kaut ko vairāk nekā tikai transporta maģistrāli.
Ēka ar tornīti attēla kreisajā pusē cietusi Otrajā pasaules karā. Neviena koka namiņa vairs nav – ne attēla labajā, ne kreisajā pusē. Ģertrūdes ielā ir daži nelieli kociņi, kurus attēlā nevar redzēt.
Šeit skatāms vecāks krustojuma uzņēmums no otras puses. Vēl, no otras puses, uzņemts no Brīvības / Blaumaņa.