Meita ļoti gribēja uz “pili” jaunajā Barona ielas laukumā. Devāmies turp. Šis laukums daļēji atklāts pagājušā gada jūnijā, pilnībā no septembra. Izmaksājis esot 2 miljonus eiro.
Pirmais pārsteigums bija pamatīgi apledojušais un netīrītais laukums. Malās vēl ir tīrīts, bet pats laukums atstāts kā ir.
Vispirms devāmies uz meitas iecienītāko atrakciju – zemu slidkalniņu ar tādiem kā ritentiņiem. Palaidu trīsgadnieci, lai iet, bet tur ir tik slidens, ka nevar tikt augšā. Mala, kur pieturēties, ir viņai neaizsniedzamā augstumā. Mēģināju palīdzēt, bet jāturas arī pieaugušajam. Pamocījos, vienreiz pakritu arī pats. Viņa par saviem kritieniem pārdzīvoja, es tikmēr mēģināju atturēties no spēcīgāku izteicienu lietošanas.
Kad trīsgadniece bija tikusi augšā un beidzot šļūca lejā, ievēroju, ka lejā slīdēšana notiek aizdomīgi lēni. Pamēģināju ar roku pagriezt ritenīšus, tie lāgā negriezās, sarūsējuši vai sasaluši.
Par laimi, šī atrakcija apnika jau pēc otrās reizes un gājām uz “pili”. Tur mūs sagaidīja uzraksts “konstrukcija slēgta”. Vilšanās, protams.
Devāmies tālāk. Kamēr meita pētīja “kuģi”, palūkojos turpat blakus un ievēroju, ka pa trosēm šļūcamais arī slēgts.
Aizgājām līdz “podziņu spaidāmajam”. Nekādas instrukcijas tur nav (vai arī novietota labi tālu?), kaut ko spaidi un mēģini saprast, kas tur notiek. Es neiespringu, trīsgadniecei tāpat patīk paspaidīt mirgojošās lampiņas, viss OK. Tikai tas ledus. Kad meita tur nokrita jau trešo reizi, asaru plūdi bija tik lieli, ka nācās vien doties mājās. Labi, ka bez traumām.
Pa ceļam pamanīju vēl vienu nestrādājošu atrakciju.
Es neredzu jēgu ieguldīt tādu naudu spēļu laukuma izveidē, ja dažu mēnešu laikā tas nonāk tik šausmīgā stāvoklī. Kā tur izskatīsies pēc pāris gadiem?
Neredzu arī jēgu tur turpmāk vest savu meitu, jo prieka no tā visa diezgan pamaz. Krist, sasisties un raudāt var arī citās vietās, ne tikai Barona ielas laukumā.
hm, nu pag. Mazliet nesaprotu tavu sāpi. Kādu risinājumu tad tu gribēji ? Lai tur viss būtu nokaisīts ar sāli? Vai arī, lai būtu ierīkota zemseguma elektroapsilde? Nav jau te Japāna, kur ko tādu var atļauties.
Sāls jau nav vienīgais veids, kā cīnīties ar ledu. Skandināvijā kaut kā bez tā iztiek vai vismaz lieto tik maz, cik vien iespējams. Absurds ir kaut vai tajā, ka dažas bīstamas atrakcijas bez acīmredzama iemesla slēdz, bet dažas atstāj. Apkārt laukumam, kur cilvēki staigā vismazāk, tīra, pašu laukumu nē.
Es ar tā īsti nesapratu cepienu. Ziema tak ārā. Sāls pļura rotaļlaukumā noteikti ir pretīgāka par ledu.
Protams, bet sāls taču nav vienīgais veids, kā cīnīties ar ledu.