Neatceros, kad vēl būtu tā gaidījis Ziemassvētkus kā šogad. Varbūt kādreiz ļoti senā bērnībā. Un ne jau dāvanās ir šī gada prieks. Arī Jēzus, Santa Klauss, Ziemassvētku vecītis un Sala tēvs mani neaizkustina. Parasti Z-svētki man paspēj apnikt jau novembra beigās. Bet šogad sava nozīme varbūt ir salīdzinoši reti manītajām Z-svētku reklāmām un vēl neatklausītajām Z-svētku dziesmām. Nezinu, vai tiešām tā visa šogad ir mazāk vai arī veiksmīgāk izvairos. Iespējams, krīzes iespaidā mazliet mazinājies agrāk ierastais un visur dzirdamais “pirkt, pirkt, pirkt (dāvanas un rijamo)”. Šodien pat veikalā rindas nebija sevišķi garākas kā citus darba dienu vakarus.
Šī gada Ziemassvētki man dos piecas brīvas dienas no darba un iespēju pavadīt laiku ar sev dārgajiem cilvēkiem. Ziemassvētki ir arī papildus iemesls censties saviem dārgajiem sagādāt mazliet vairāk prieka nekā parasti, izdomājot un meklējot dāvanas, piekopjot māju un vienkārši esot vēl mazliet jaukākam nekā ierasts.
Novēlu, lai arī jums šie svētki nepaspēj apnikt pirms to iestāšanās. Un, ja vēl mazlietiņ pacentīsimies, tad tie būs arī priecīgi.
pozitīvi! 🙂
ceru, ka viss izdosies vēl labāk nekā plānots 😉
priecīgus!
tā radībiņa izskatās dikti mīlīga un apmierināta ar sniegu :))
p.s. šķiet, ka šogad sanāk 4 nevis 5 brīvas dienas 🙂
Jā, tev taisnība. Es vienkārši pieskaitīju 31.12.