Pateicoties pozitīvajai pieredzei ar Viktora Suvorova Spiegošanas pamatiem, gribēju iepazīties ar vēl kādu šī autora darbu. Sanāca, ka tas ir 2012. gadā izdotais “Atbrīvotājs”.
Grāmata mani samulsināja jau no paša sākuma. Tās ievadā bija rakstīts:
Autors veltī darbu nenogurdināmajam cīnītājam par mieru, Aizsardzības padomes priekšsēdētājam, četrkāršajam Padomju Savienības Varonim, Sociālistiskā Darba Varonim, augstākā kara ordeņa – Uzvaras ordeņa – kavalierim, starptautiskās Ļeņina prēmijas “Par miera stiprināšanu starp tautām” laureātam, spožajam autoram, Padomju Savienības maršalam Leonīdam Iļjičam Brežņevam.
Izlasīju šo veltījumu un sāku prātot. Manuprāt, bija tikai divas iespējas. Vai nu autoram ir kolosāla humora izjūta, vai arī tās nav pilnīgi nemaz. Par laimi, izrādījās pirmais variants. Es pat teikšu, ka autora paskarbais, brīžiem ne īpaši viegli tveramais humors manās acīs ir grāmatas galvenā vērtība. Ar tādu humoru reti gadās saskarties. Situāciju absurdums atgādina Monty Python Flying Circus daiļradi. Vienīgi šeit aprakstītais ir tik neticams, ka to izdomāt vienkārši nevar. Nē, te notikumi ir norakstīti no dzīves. Droši vien izpušķoti, ar neprecīzām detaļām, bet absurdais pamats palicis. Var vien lasīt un apbrīnot.
Grāmata stāsta par dienestu Padomju Savienības armijā. Tā sastāv no nelieliem stāstiem, kuros aprakstīta gan ikdiena Padomju armijā, gan attiecības starp padotajiem un priekšniecību, gan paradoksālas situācijas. Šķiet, autors grāmatu rakstījis ar mērķi atklāt sistēmas nejēdzības un tas viņam arī ir izdevies. Stāstu darbība norisinās sešdesmito gadu otrajā pusē. Aprakstīta arī “palīdzība” brālīgajai Čehoslovākijas republikai 1968. gadā.
Savos stāstos autors apraksta arī savu versiju, kādēļ komunisms nevar būt iespējams, bet kādēļ to sola uzcelt tuvāko 10-20 gadu laikā. Īsi sakot, komunismā nebūs, kas strādā netīros darbus un tie, kuri pie varas un privilēģijām tikuši, tās neatdos citiem tāpat vien no brīva prāta.
Domāju, ka daļa lasītāju neko daudz smieklīgu tur nepamanīs, drīzāk šausmināsies aprakstītajām nejēdzībām. Galu galā montīpaitons arī visiem nepatīk un varbūt labi vien ka tā.
Izlasīju divos vakaros. Patika. Subjektīvais baudījums 9/10.