Klostera iela ved no Saeimas ēkas uz Pils laukumu. Atbilstoši savam nosaukumam tā ir ļoti klusa.
Klostera iela izveidojusies 16.gs. otrajā pusē. 1925. gadā daļu no Klostera ielas pārsauca par Saeimas laukumu. 1941. gadā tā kļuva par Muzeja ielu. No 1942.-1944. gadam daļu ielas sauca par Klostera ielu, daļu – par Bruņniecības laukumu. 1944. gadā visu ielu nosauca par Muzeju ielu. 1950. gadā tā bija Vēstures iela, bet 1990. gadā atguva nosaukumu Klostera iela. Ielas garums ir 180 metri (citariga.lv).
Esmu uzgājis vairākus Klostera ielas fotoattēlus, šoreiz trīs no tiem.
Kā redzams, Klostera iela ir viena no Vecrīgas ieliņām, kura pilda autostāvvietas lomu. Ēka attēla labajā pusē pārbūvēta, grūti spriest, vai no vecās ir kas saglabājies. Tālāk esošais šķūnītis kļuvis zemāks, bet atrodas tieši turpat. Fonā redzama Arsenāla ēka.
Te šķūnīti labajā pusē var aplūkot tuvāk. Vieta ir precīzi tā pati. Saglabājusies pat dekoratīvā maliņa zem jumta, savukārt jumts mazliet pacelts uz augšu. Ēkai attēla kreisajā pusē vairs nav senlaicīgā luktura, toties parādījušies prāvi atkritumu konteineri.
Šajos attēlos varam novērtēt koka (tā paša?) pastiepšanos garumā. Starp dzelteno un gaišzilo ēku parādījies mazs jumtiņš. Gaišzilajai ēkai jumtā izbūvētas papildus telpas, parādījušies logi. Žogs nedaudz pārbūvēts, pārvietoti vārti.
Klostera ielas tagadējais nosaukums ir par godu tam, ka tur, kur atrodas tagadējā Rīgas svētās Marijas Magdalēnas draudze, tā ir kādreizējā cisterciešu sieviešu klostera baznīca, kurai blakus ir kādreizējā klostera ēka, kas tagad kalpo kā Romas Katoļu Rīgas metropolijas kūrijas un tur no Pils laukuma puses – Julijāna Vaivoda svētdienas skolas telpas.