Vēsturisko bilžu tiešsaistes arhīvs Ajapaik

Mani interesē vēsturiskas Rīgas fotogrāfijas. Kur es tās varu meklēt? Galvenais resurss ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas zudusilatvija.lv. Daudz ko interesantu var atrast forum.myriga.info, bet tur ir sarežģīti atrast kaut ko konkrētu. Jo būtībā tas ir forums, nevis attēlu uzturēšanas sistēma. Vēl šo to var cerēt atrast google.

Tad es reiz nejauši uzgāju igauņu radītu risinājumu.

Tajā bija arī attēli arī no Rīgas, turklāt tādi, kurus nebiju redzējis nekur citur. Paskatījos vienu bildīti, otru, nākošo. Redzēju, ka visbiežāk igauņi ir varējuši identificēt, ka tā ir Rīga, bet ne konkrētāk. Man kā rīdziniekam vairumā gadījumu ielikt kartē punktiņu un aptuveno attēla uzņemšanas gadu bija samērā vienkārši.

Jāatzīst, ka igauņi ir labi pacentušies. Var norādīt attēla atrašanās vietu kartē. Ja gads nav zināms precīzi, var ievadīt no-līdz. Ir iespējams pievienot papildus attēlus, lai varētu salīdzināt, kā attiecīgā vieta izskatās šodien. Var komentēt, atlasīt bildes pēc dažādiem kritērijiem, meklēt tās kartē. Iežurnalēties var ar facebook, google kontu vai e-pastu / paroli. Ja atver albumu (piemēram, Rīgas foto), var mainīt attēlu parādīšanas secību tajā un tādā veidā sakārtot attēlus arī pēc to pievienošanas datuma. Attēliem mēdz būt norādīta informācija par autortiesībām un atļauju tos izmantot citur.

Salīdzinājumam zudusilatvija.lv papildināt informāciju par attēlu var tikai komentējot attiecīgo ierakstu. Tad atliek cerēt, ka kāds LNB darbinieks komentāru izlasīs un ar roku papildinās informāciju par attēlu. Vēl pats var atzīmēt bildētā objekta atrašanās vietu google maps, bet atlase pēc kartes reāli nestrādā. Iežurnalēties var ar e-pastu / paroli, kā arī draugiem.lv identifikatoru. Sakārtot albumus pēc attēlu pievienošanas datuma nevar. Izskatās, ka pēdējie funkcionalitātes uzlabojumi bijuši ļoti, ļoti sen. Par attēlu autortiesībām zudusilatvija.lv nav pieejama informācija, labākajā gadījumā ir norādīts autora vārds un uzvārds. Visiem attēliem zudusilatvija.lv pievieno savu ūdenszīmi, ignorējot autortiesības uz attēlu.

Kādā brīdī man arī atrakstīja Ajapaik pārstāvis Vahur Puik, lai pateiktos par sniegto ieguldījumu. Mazliet sarakstījāmies. Uzdevu jautājumu par autortiesībām. Saņēmu atbildi, ka Ajapaik nav satura īpašnieks un tādēļ viņiem nav ne tiesību, ne arī vēlmes attēlus izmainīt. Tomēr esot problēma, ka no muzeju centrālās datu bāzes importētajiem attēliem licences informācija ne vienmēr ir zināma.

Uzzināju arī, ka Ajapaik īpašnieks ir Igaunijas fotomantojuma biedrība. Ajapaik darbības nodrošināšanai laika gaitā saņemtas dotācijas, bet tas neatrisina problēmas ar uzturēšanu ilgtermiņā. Nesen esot palaists arī norvēģiem paredzēts projekts. Lai arī Ajapaik nav radīts īpaši Igaunijas simtgadei, tas ietilpst Igaunijas simtgades dāvanu sarakstā. Jo šajā projektā ikviens var pielikt savu roku un palīdzēt papildināt fotoattēlu metadatus. Šobrīd neesot plānu nodot Ajapaik kādai citai institūcijai. Finansiālā ziņā ir grūti būt neatkarīgiem, bet tas dod arī daudz brīvības un autoriem netrūkst ideju platformas uzlabošanai. Turklāt Ajapaik ir atvērtā koda produkts.

Nav biežas tās reizes, kad es mazliet apskaužu igauņus, bet attiecībā uz vēsturisko fotogrāfiju tiešsaistes krātuvēm viņi mūs saliek vienos vārtos. Skumjākais, ka tur jau nav nekāda raķešzinātne. Būtu jākoncentrē LNB un arhīvu resursi, jāizvērtē, kas no līdzšinējās prakses bijis slikti, ko varam pārņemt no igauņiem. Tad būtu jāatrod forma, kādā šo ideju varēt īstenot visefektīvāk. Līdzšinējā forma nav apmierinoša, jo ir nodots gatavs projekts, kurš netiek uzlabots. Varbūt risinājums būtu atsevišķs miniuzņēmums vai kādas biedrības rūpe. Varbūt iesaistītos kāds IT uzņēmums kā sponsors, varbūt ar to varētu nodarboties kāda studentu grupa. Varbūt pat varētu izmantot igauņu produktu, tikai vajadzētu sakārtot autortiesību jautājumus un veikt datu migrāciju. Tur būtu par ko padomāt, bet esmu pārliecināts, ka risinājumu var atrast. Ja tikai grib. Tikmēr varam priecāties, kā igauņiem sanāk un vēlēt viņiem veiksmi. Kā arī – Daudz laimes Igaunijas simtajā dzimšanas dienā!